Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu apturēt Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", Žilko uzsver, ka pašvaldības prioritātes ir novada iedzīvotāji, iedzīvotāju drošība un iedzīvotāju interešu aizstāvība likumā noteiktajā kārtībā.
Minētajā situācijā pašvaldība rīkojusies sabiedrības interesēs, rodot iespēju izskaust atkarību veicinoša subjekta darbību novada teritorijā, ir pārliecināts Žilko.
Žilko uzsver, ka domes lēmums nekādā veidā nav sasteigts. "Pirms tika pieņemts lēmums par azartspēļu liegumu Ķekavas novadā, ir notikušas tikšanās ar Reģionālās pašvaldības policijas vadību, izvērtēts viedoklis no sociālās jomas speciālistiem, tāpat domes vadība iepazinās ar starptautiskiem pētījumiem un speciālistu viedokļiem, kā arī ņēma vērā aktīvo Ķekavas novada iedzīvotāju aicinājumu un redzējumu par šo jautājumu", informē Žilko.
Ķekavas novada domes deputāts, Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Vītols (JKP) uzskata, ka, pieņemot minēto lēmumu, Ķekavas novada dome ir rīkojusies pārdomāti un atbalstījusi iedzīvotāju vairākuma viedokli. "Mūsu ieskatā, pavasarī pieņemtās likuma normas ir pietiekami skaidras un nav interpretējamas. Tās skaidri un tieši nosaka pašvaldībai noteikt tās vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt ir aizliegts. Mēs par šādu teritoriju esam noteikuši visu Ķekavas novadu. Mūsu uzskatā, esam snieguši tam pietiekamu pamatojumu, kas ir balstīts gan Latvijas politikas plānošanas dokumentos, proti - azartspēļu pamatnostādnēs, gan arī starptautiskajā praksē," uzsver Vītols.
Kā vēstīts, Plešs apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Jau ziņots, ka novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu.
Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmanto ar šā gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Ķekavas novada dome 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
Lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli, vai sabiedrība atbalsta spēļu zāles darbības turpināšanu, no 27.augusta līdz 3.septembrim notika iedzīvotāju aptauja. Kopumā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.