Eksports netika sūtīts no valdības valdībai, bet nogādāts ar trešo pušu uzņēmumiem Bulgārijā un ārzemēs.
Partneri Polijā, Rumānijā, ASV un Lielbritānijā "pirka ieročus no Bulgārijas rūpnīcām", sacīja ekspremjers.
"Jā, daži no šiem ieročiem nonāca Ukrainas armijā," bulgāru mediji citē Petkova teikto.
Bulgārija pirmo lēmumu par militārās palīdzības paketi Ukrainai pieņēma gada nogalē politisko strīdu dēļ, kas valstī ilgi nerimās ap šo jautājumu.
Petkova valdība, kas tika gāzta jūnijā neuzticības balsojumā, nevarēja pieņemt lēmumu jautājumā par ieroču sūtīšanu Ukrainai, jo koalīcijas partneri, prokrieviskie sociālisti, bija pret tiešām bruņojuma piegādēm.
"Ir skaidri jāapliecina, ka tieša eksporta uz Ukrainu nebija," uzsvēra Petkovs.
Tiesa gan, Bulgārijā tas ir visiem zināms "noslēpums", ka valsts netiešā ceļā piegādājusi bruņojumu Ukrainai.
Bulgārijas ieroču rūpnīcas darbojās arī iepriekšējā režīma laikos, un cita starpā tas nozīmē, ka tās Ukrainai varēja piegādāt bijušā Varšavas pakta munīciju, kas tai bija vajadzīga.
Salīdzinot ar 2021.gada maiju, rūpnieciskās ražošanas apjomi Bulgārijā 2022.gada maijā bija pieauguši par 20%.