Kā uzsvēris Reinsalu, Ukrainai šobrīd kritiski svarīgi ir saņemt pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes no NATO dalībvalstīm.
Sarunas gaitā Igaunijas ārlietu ministrs teicis, ka ir jāveicina NATO savaldīšanas un aizsardzības pozīciju pēc iespējas ātrāka stiprināšana atbilstoši Madrides samita lēmumiem, kā arī sabiedroto spēku klātbūtne bloka austrumu flangā ir jāpalielina gan uz sauszemes, gan jūrā un gaisā.
"Lielāka ASV militārā klātbūtne, jo īpaši NATO austrumu flangā, ir Eiropas drošības interesēs. Aliansei ir jāgarantē sava drošība un Krievijai nepārprotami jāparāda, ka karadarbības saasināšana Ukrainā un spiediena izdarīšana uz Rietumu valstīm, izmantojot enerģētikas krīzi un kodoldraudus, tikai stiprinās sabiedroto vienotību un izsauks spēcīgākus pretpasākumus agresoram," klāstījis Reinsalu.
Viņš piebildis, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO arī veicinātu Baltijas jūras reģiona un visas alianses drošības stiprināšanu, kā arī paudis cerību, ka abu Ziemeļvalstu iestāšanās process drīz tiks pabeigts.
Tāpat Reinsalu paudis pārliecību, ka jāturpina atbalsts Ukrainai un tās ceļam uz dalību NATO.
"Es apstiprināju Igaunijas nepārtrauktu atvalstu 2008.gadā NATO samitā Bukarestē nolemtajam, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Ukraina cīnās ne tikai par savas valsts un tautas brīvību, bet arī par visas Eiropas drošību un mums nozīmīgām vērtībām," viņš teicis.
Tikšanās laikā Reinsalu un Stoltenbergs runāja par vasarā Madrides samitā pieņemto lēmumu īstenošanas gaitu, kā arī 29.-30.novembrī Bukarestē gaidāmās NATO ārlietu ministru sanāksmes mērķiem, informēja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
Briselē Igaunijas ārlietu ministram arī paredzēta tikšanās ar Eiropas Savienības iekšlietu komisāri Ilvu Johansoni, ar kuru runās par atbalsta Ukrainai turpināšanu.