Ministrs uzsver, ka tas ir nopietns jautājums - vai nu saglabāsies uz starptautiskajiem noteikumiem balstītā pasaules kārtība, vai arī mēs varam nonākt pie tādas kārtības, kur valda un uzvar tas, kuram ir lielāki muskuļi un spēks.
Runājot par karu Ukrainā, Kariņš atzīmēja, ka brutālais karš turpinās ilgāk par 600 dienām. Premjera ieskatā, viss ir skaidrs kā melns uz balta - viena valsts pārkāpj suverēna kaimiņa robežas ar mērķi pārņemt teritoriju. Ministru prezidents uzsvēra, ka tas ir "vecais, labais imperiālisms". Turklāt tas notiek vairāku valstu durvju priekšā.
"Jāpiemin arī Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts. Ilgstošais "Hamās" un Izraēlas konflikts ir izvērsies par atklātu karu. Palestīnas iedzīvotāji, kuri dzīvo Gazas joslā, vēl vairāk apgrūtina situāciju. Jāpiemin arī hibrīdaktivitātes. Baltkrievijas valdība vairāk nekā divus gadus organizē trešo valstu pilsoņu nelikumīgo robežu šķērsošanu, tādējādi uzbrūkot Latvijai, Lietuvai un Polijai," sacīja ārlietu ministrs.
Kariņš uzrunā pieminēja arī bojāto gāzesvadu "Balticconnector" un sakaru kabeli, kas savieno Igauniju un Somiju. Viņš norādīja, ka aizvadīto trīs nedēļu laikā Baltijas valstu skolas ir saņēmušas draudus par mācību iestādēs ievietotiem spridzekļiem. Latvijā šādus brīdinājumus saņēma vairāki simti skolu. Pēc ārlietu ministra paustā, tas pats notika arī Lietuvā un Igaunijā.
"Tas viss summējas milzu nekārtībā. Atklāts ir jautājums, kā mēs ar to visu tiksim galā, kā risināsim. Nedemokrātiskās valstis aizvien vairāk mijiedarbojas. Ziemeļkoreja, Krievija. Patlaban neesmu gatavs nosaukt Ķīnu kā nākamo, bet pagaidām nav skaidrs, kāda ir Ķīnas loma šajā situācijā, kādu lēmumu pieņems Ķīna - vai tā paliks noteikumos balstītā kārtībā, vai arī neatbalstīs šo sistēmu," pauda ārlietu ministrs.
Kariņa ieskatā, valstīm ir jāstiprina savas militārās spējas, jāapvieno šīs spējas, tādējādi stiprinot NATO. Viņš norādīja, ka Latvija, neskaitot investīcijas, aizsardzībai ir atvēlējusi 2,3% no iekšzemes kopprodukta, nākamgad šis apmērs varētu sasniegt 2,8 no IKP. Salīdzinoši drīz paredzēts aizsardzībai novirzīt 3% no IKP.
"Tā rīkojas arī citas Baltijas valstis. Arvien vairāk NATO dalībvalstu cenšas panākt šādu ieguldījuma līmeni. Piemēram, Kanāda palielina investīcijas un personāla klātbūtni. Aliansei ir pievienojusies Somija, pievienosies arī Zviedrija. Mums ir jāatceras, ka arī Ukrainai ir jāpievienojas NATO. Tikai tā varēs panākt ilgstošu mieru," pauda ārlietu ministrs.
NATO Baltijā palielinājusi gaisa un jūras patrulēšanu. Pēc Kariņa paustā, mums tas viss ir jāapvieno. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka apdraudējums ir tāds, ka nevar strādāt tikai militārajā jomā. Jāstrādā ir arī ar tādām valstīm kā, piemēram, Indija, kas ir lielākā demokrātija, lai tuvinātu to demokrātiskai sabiedrībai.
Ārlietu ministra ieskatā, izaicinājums ir sadarbība ar Ķīnu, kurai ir sava politika un savs skatījums uz pasaules kārtību. Kariņš norādīja, ka zināmā mērā Ķīna arī ir ieinteresēta saglabāt savu lomu, un mums tas ir jāatbalsta, cik vien tas ir iespējams.
"Laiks ir izaicinošs, bet nekas nav neiespējams. Taču tas nozīmē, ka katram, kurš ieradies uz konferenci, ir svarīga loma. Mums visiem ir svarīgi uzdevumi, kas jāizpilda, saglabājot vēsu prātu un strādājot kopā. Tas ir svarīgāk. Tad, kad demokrātijas strādās kopā, mēs gūsim panākumus," uzsvēra Kariņš.