Viņš skaidroja, ka Covid-19 vakcīnu ražotāji slēdz līgumus ar visu ES kopumā un tad vakcīnas proporcionāli tiek sadalītas pa bloka dalībvalstīm. Kariņš norādīja, ka šie jautājumi otrdien pārspriesti ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, amatpersonām esot vienisprātis par nepieciešamību ES prasīt atbildību no ražotājiem.
"Ja ražotājam ir ražošanas grūtības, būtu sagaidāms, ka visām valstīm būtu vienlīdzīgi iztrūkumi. Runa ir par ES kopumā, Lielbritāniju kā pasūtītāju, ASV kā pasūtītāju. Patlaban nav pārliecības, ka visiem klientiem, ja tā varētu teikt, ir vienmērīgas grūtības ar vakcīnām," pauda Kariņš.
Premjers arī pauda apņēmību strādāt Eiropadomē tā, lai visas dalībvalstis uzdotu EK prasīt pilnu atbildību no ražotāja, kas ir slēdzis līgumu un apņēmies Eiropai piegādāt zināmu vakcīnu daudzumu, no kā atvasināts arī proporcionālais vakcīnu devu daudzums, kas pienākas Latvijai.
Jau ziņots, ka uzņēmums AstraZeneca, domājams, piegādās mazāk nekā 50% no Covid-19 vakcīnas devām, ko saskaņā ar līgumu solījis piegādāt ES otrajā ceturksnī, otrdien ziņu aģentūrai Reuters atklājusi kāda ES amatpersona.
Gaidāmais iztrūkums, par kuru iepriekš nebija ziņots, nāk pēc liela samazinājuma vakcīnu devu piegādēs pirmajā ceturksnī un var apgrūtināt EK sasniegt savu mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt pret jauno koronavīrusu 70% no pieaugušajiem ES.
ES amatpersona, kas iesaistīta sarunās ar AstraZeneca, sacīja, ka uzņēmums darījis zināmu, ka otrajā ceturksnī piegādās mazāk nekā 90 miljonus devu.
Saskaņā ar AstraZeneca un ES līgumu uzņēmums apņēmies piegādāt ES otrajā ceturksnī 180 miljonus devu.
"Tā kā mēs neticami smagi strādājam, lai palielinātu mūsu ES piegādes ķēdes produktivitāti, un darām visu iespējamo, lai izmantotu mūsu globālo piegādes ķēdi, mēs ceram, ka ar savām piegādēm spēsim pietuvināties iepriekšējā iepirkuma līguma nosacījumiem," paziņoja AstraZeneca preses pārstāvis, bet atteicās komentēt konkrētus skaitļus.
EK, kas koordinē sarunas ar vakcīnu ražotājiem, arī atteicās komentēt skaitļus.
ES amatpersona Reuters apstiprināja, ka AstraZeneca plāno piegādāt ES aptuveni 40 miljonus devu pirmajā ceturksnī, lai gan bija solījusi piegādāt 90 miljonus devu.
AstraZeneca janvārī brīdināja ES, ka nespēs piegādāt visas pirmajā ceturksnī solītās vakcīnas devas, jo radušās problēmas vakcīnas ražotnē Beļģijā.
Uzņēmumam bija arī jāpiegādā 30 miljoni devu 2020.gada pēdējā ceturksnī, bet tas nepiegādāja neko, jo AstraZeneca vakcīna ES vēl nebija apstiprināta.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, AstraZeneca varētu līdz jūnija beigām piegādāt ES aptuveni 130 miljonus devu, lai gan bija solījusi šajā periodā piegādāt 300 miljonus devu.
AstraZeneca vakcīna lietošanai ES tika apstiprināta janvāra beigās.