LDz pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka šonedēļ Satiksmes ministrijā notika Latvijas un Ukrainas ministru un nozares uzņēmumu vadītāju tikšanās, kurā piedalījās arī LDz valdes priekšsēdētājs Pļavnieks. Tikšanās laikā tika pārrunāti dažādi abu valstu sadarbības stiprināšanai nozīmīgi jautājumi, tostarp LDz iespējas līdzdarboties Ukrainas dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva uzturēšanā un atjaunošanā, un Ukrainas kravu novirzīšanā uz Latvijas ostām, izmantojot Latvijas dzelzceļa infrastruktūru.
Ukrainas Ministru kabineta ministrs Olehs Nemčinovu tikšanās laikā pauda nepieciešamību attīstīt alternatīvus Ukrainas kravu pārvadājumu maršrutus un izteica nostāju, ka Ukraina saredz Latviju kā iespējamo sabiedroto dzelzceļa transporta tīkla un loģistikas ķēdēs, kā arī visā dzelzceļa nozarē kopumā. Vienlaikus viņš izteica cerību, ka Ukraina jau drīzumā atkal varēs izmantot Melno jūru pilnā apjomā.
Pļavnieks pauda, ka iepriekš Latvija un Ukraina bija izveidojusi un plānoja paplašināt sadarbību dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā ziemeļu - dienvidu koridora ietvaros, veicot kravu pārvadājumus no Odesas uz Latvijas ostām un, tālāk, uz Skandināvijas un citām valstīm.
"Ģeopolitika šobrīd ir veikusi savas korekcijas un savienojums starp Kijivas un Rīgas 1520 milimetru platuma sliežu infrastruktūrām pa līdz šim izmantotajiem sliežu ceļiem caur Baltkrieviju vairs nav šiem mērķiem izmantojams. Tomēr pašlaik ir izveidoti jauni kravu pārvadājumu maršruti caur Polijas teritoriju, kas, lai arī ir tehnoloģiski sarežģītāki, laikietilpīgāki un ar salīdzinoši zemāku caurlaides kapacitāti, tomēr ir risinājums Ukrainas kravu transportēšanā pa dzelzceļu, kura ir maksimāli jāattīsta un jāizmanto," norādīja Pļavnieks.
Sanāksmes dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa LDz gatavībai iesaistīties Ukrainas dzelzceļa nozares uzturēšanā un atjaunošanā, sniedzot savus pakalpojumus visās būtiskākajās dzelzceļa nozares jomās, tai skaitā, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, aprīkošanā ar signalizācijas sistēmām, ritošā sastāva remontu jomā.
Pļavnieks pauda, ka dzelzceļa uzņēmumi, kam pieder lokomotīvju parks, dod priekšroku maksimāli efektīvām un kvalitatīvām lokomotīvju remonta iespējām. Viņš skaidroja, ka jau līdz šim LDz meitassabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" izmantoja savas zināšanas, prasmes un tehnisko aprīkojumu, lai sniegtu lokomotīvju remonta pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Ukrainā bāzētām lokomotīvēm, un īpaši pašreizējos apstākļos uzņēmums ir gatavs atsākt veikt arī Ukrainā bāzētās vilces kapitālo remontu un pat modernizāciju, kas ļauj nodrošināt kustības funkcionalitāti un pagarināt lokomotīves kalpošanas mūžu.
Sanāksmes gaitā Ukrainas puses pārstāvji atzinīgi novērtēja "LDz ritošā sastāva serviss" pieredzi, tehniskās iespējas un kapacitāti šajā jomā, turklāt šis uzņēmums jau 2021.gadā ir saņēmis sertifikātu, kas dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.
Kā ziņots, LDz koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 249,177 miljoni eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā 2020.gadā, taču koncerns guva peļņu 3,909 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
LDz reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 327 621 636 eiro.
"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.