"Mēs to izdarījām pareizā veidā, jo mēs to izdarījām eiropiešu veidā," sacīja Leiena. ES ir vakcinēti vairāk nekā 70% pieaugušo iedzīvotāju, viņa norādīja.
Tajā pa laikā aptuveni puse no ES saražotajām Covid-19 vakcīnām - aptuveni 700 miljoni devu - nosūtītas uz 130 valstīm ārpus bloka, atšķirībā no citiem bagātajiem reģioniem, sacīja Leiena.
Viņa pavēstīja, ka tagad galvenā prioritāte ir paātrināt vakcināciju pasaulē un ES ziedos vēl 200 miljonus vakcīnu devu zemu ienākumu valstīm līdz 2022.gada vidum papildu jau apsolītajiem 250 miljoniem devu.
Leiena arī apsolīja palielināt humāno palīdzību Afganistānai par 100 miljoniem eiro.
"Mums ir jādara viss, lai novērstu reālo bada un humānās katastrofas risku. Un mēs darīsim savu darba daļu, mēs atkal palielināsim humāno palīdzību Afganistānai par 100 miljoniem eiro," paziņoja Leiena.
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā, Leiena uzrunā par stāvokli ES uzsvēra, ka Eiropa izvēlējusies turēties kopā gan gadsimta lielākajā pasaules veselības krīzē, gan pēdējo desmitgažu dziļākajā ekonomikas krīze, gan arī visu laiku smagākajā klimata krīzē.
Viņa atzīmēja, ka Eiropa ir pasaulē vadošajās pozīcijās vakcinācijas rādītāju ziņā, un vienīgā, kas pusi no savā teritorijā saražotajām vakcīnām piedāvāja citām pasaules valstīm.
EK priekšsēdētāja uzsvēra, ka tagad prioritāte ir paātrināt vakcinācijas procesu pasaulē, turpināt darbu tepat Eiropā un labi sagatavoties nākotnes pandēmijām.
Raugoties nākotnē, viņa uzsvēra, ka digitālā joma ir veiksmes atslēga, un kļūdas tajā var dārgi maksāt. Leiena EP paziņoja par jaunu Eiropas Mikroshēmu aktu, kas apvienos ES pasaules līmeņa pētniecības, dizaina un testēšanas jaudu, kā arī koordinēs ES un dalībvalstu investīcijas.
Runājot par klimata pārmaiņām, Leiena uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ir cilvēka radītas, un tieši tādēļ "mēs varam kaut ko darīt lietas labā". Viņa uzsvēra, ka ES ar tās zaļo kursu bija pirmā lielā ekonomika, kas šajā jomā radīja visaptverošus tiesību aktus.
Leiena EP apsolīja divkāršot ārējo finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un līdz 2027.gadam piešķirt papildu 4 miljardus eiro klimatfinansējumam.
Runājot par ārpolitiku un drošības politiku, viņa aicināja uz Eiropas kiberaizsardzības politiku un jauniem tiesību aktiem šajā jomā, kas būtu saskaņā ar Eiropas Kibernoturības aktu. Viņa arī paziņoja, ka Francijas prezidentūras laikā tiks sasaukts samits par Eiropas aizsardzību.