Tāpat viņa norādīja, ka atbildība gulstas uz visu pleciem, jo neviena dalībvalsts nevar atrisināt Covid-19 krīzi viena pati. Leiena norādīja, ka aizvadītājās nedēļās gūtās mācības ir sāpīgas, jo brīdī, kad Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzēja vienai otrai palīdzēt, daudzas valstis sākotnēji esot domājušas tikai par sevi.
Tad, kad Eiropai bija vajadzīgs kopības gars, ne visi piebiedrojās. "Kad Eiropai vajadzēja pierādīt, ka neesam savienība, kas sadarbojas tikai labos laikos, daudzi atteicās šajos sliktajos laika apstākļos iedot lietussargus citiem," uzsvēra Leiena.
EK prezidente norādīja uz daudzajām nekoordinētajām darbībām, kas pagājušo nedēļu laikā lika pieņemt ārkārtas pasākumus, lai darbības koordinētu un darītu to saliedēti.
"Kopš šī brīža situācija ir sākusi uzlaboties. Dalībvalstis pamazām sāk palīdzēt viena otrai, un līdz ar to palīdz arī pašas sev," akcentēja Leiena.
Uzrunas laikā Leiena pateicās visiem, kas ir iesaistīti Covid-19 ierobežošanā, un tiem, kas turpina strādāt krīzes apstākļos. Runājot par mediķiem, Leiena uzsvēra, ka viņiem ir vajadzīgs labākais aprīkojums, iekārtas un uzkrājumi. Viņa norādīja, ka nav pieļaujami, ka mediķiem vajadzīgais iestrēgst uz robežām un nevar nonākt galamērķī.
"Tāpēc mums vajadzētu darīt visu, lai atrisinātu bloķējoša veida situācijas un blokādes novērstu," sacīja EK prezidente.
Viņa pastāstīja, ka patlaban notiek darbs, lai, piemēram, dažāda veida laboratorijas ekipējumu un ventilatorus apkopotu. Leiena norādīja uz vairākiem ES dalībvalstu iepirkumiem, kas attiecas uz dažādām medicīnas precēm un aprīkojumiem.
"Šim pievienojās 25 dalībvalstis. Kopš otrdienas mēs zinām, kādas ir prasības, vajadzības un varam piedāvāt piegādi no ražotājiem. Pirmās piegādes notiks jau turpmākajās nedēļās," pavēstīja EK prezidente.
Uzrunā EP deputātiem Leiena uzsvēra, ka nav ES rīcībā spēcīgāka instrumenta par vienoto tirgu. Koordinētu ES reakciju var izveidot tikai tad, ja iekšējais tirgus un Šengenas zona strādā tā, kā tai vajadzētu darboties.
Viņa sacīja, ka krīzi nevar atrisināt uzliekot robežas, noliekot barjeras starp dalībvalstīm, bet tieši tas, viņasprāt, ir noticis. Tāds bijis daudzu ES dalībvalstu pirmais reflekss, tomēr Leiena šo soli nodēvēja par neloģisku, jo neviena dalībvalsts pati par sevi nevar nodrošināt ar pietiekamu daudzumu medicīniskā aprīkojuma.
"Tāpēc brīva preču un pakalpojumu kustība ir viens no spēcīgākajiem, jāsaka, arī vienīgais instruments, kas ir mūsu rīcībā, lai pārliecinātos, ka piegādes notiek un aprīkojums nonāk tur, kur tas vajadzīgs visvairāk," skaidroja EK prezidente.
Viņa norādīja uz neloģisko rīcību, kad valstis vienpusēji pieņēma lēmumu apturēt eksportu uz iekšējo tirgu, proti, uz citām ES valstīm. EK iejaucās tajā brīdī, kad valstis apturēja eksportu un aizsardzības aprīkojuma piegādi uz Itāliju.
Tāpēc EK nāca klajā ar vadlīnijām attiecībā uz robežām, lai preces un pakalpojumi būtu brīvi pieejami.
"Tāpēc mēs aicinām nodrošināt "zaļās joslas" preču transportam, lai pārliecinātos, ka robežu šķērsošana neprasa vairāk par 15 minūtēm," norādīja fon der Leiena.
Viņa pauda cerību, ka drīz pienāks diena pēc Covid-19 krīzes, un ES institūciju pienākums ir pārliecināties, ka arī šajā dienā un turpmāk ES var palīdzēt tiem, kam tā ir nepieciešama, sacīja Leiena.
Tāpat viņa uzsvēra, ka būtiska ir pieņemtā iniciatīva par 37 miljardu eiro pieejamību ES dalībvalstīm Covid-19 radītās krīzes risināšanai. Ne mazāk būtiska ir atļauja valdībām piedāvāt glābšanas riņķi saviem uzņēmumiem, kā arī aktivizējuši izņēmumu klauzulu izaugsmes paktā, kas nozīmē, ka dalībvalstis var izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus, lai atbalstītu darba ņēmējus, bezdarbniekus, uzņēmumus un atbalstītu iedzīvotājos šajos grūtajos laikos, sacīja EK prezidente.
Savā runā viņa minēja, ka tieši šādu Eiropu atcerēsies cilvēki - Eiropa, kas strādā ātri situācijā, kad šķietami apstājusies visa pasaule.
"Tā ir Eiropa, kas ir klāt tad, kad cilvēkiem tā ir nepieciešama. Eiropa, kas ir iejūtīga un līdzjūtīga. Eiropa, kas ir pretoties spējīga," teica Leiena.
Viņa norādīja, ka tā ir Eiropa, par kuru sapņoja ES dibinātāji Otrā pasaules kara noslēgumā. Viņiem bija līdz sāpēm zināms, kur var novest pārmērīgs egoisms un nacionālisms, uzsvēra EK prezidente.
Leiena uzsvēra, ka šodien, ņemot vērā neredzamo ienaidnieku, tiek apšaubītas un pārbaudītas ES pamatvērtības, tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj paļauties vienai uz otru.
"Mums ir savstarpēji jāpalīdz pārvarēt šo krīzi. Visupirms mums ir jāglābj cilvēku dzīvība, veselība, bet pienāks tā diena, kad varēsim skatīties uz priekšu un kopīgi iet tālāk," sacīja EK prezidente.
Viņasprāt, tad varēs secināt un pieņemt lēmumus, kādu ES mēs vēlamies turpmāk redzēt. Leiena uzsvēra, ka to darot, nevajadzētu ielaisties debatēs, vai Eiropa vajadzētu būt lielākai vai mazākai.
"Tā vietā mums vajadzētu vairāk koncentrēties uz to, kā šo situāciju varam izmantot, lai sagatavotos nākamajai krīzei," norādīja EK prezidente.
Tāpat viņa norādīja, ka patlaban ES ir krustcelēs, vai vīrus beidzot valstis galīgi sašķels trūcīgajos un bagātajos, tajos, kuriem ir daudz, un tajos, kuriem nav nekā, jeb tomēr Eiropa paliks spēcīgs kontinents, kas šai pasaulei ir jāuztver nopietni.
Savu uzrunu viņa beidza citējot arī pirmā Vācijas federālā kanclera Konrāda Adenauera vārdus: "Vēsture ir summa no tām lietām, no kurām varēja izvairīties! Paveiksim kopā pareizās lietas ar vienu lielu, nevis 27 mazām sirdīm. Lai dzīvo Eiropa!".
LETA jau vēstīja, ka EP šodien skata jautājumu par 37 miljardu eiro pieejamību ES dalībvalstīm Covid-19 radītās krīzes risināšanai.
EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli un politisko grupu vadītāji pagājušajā nedēļā nolēma 26.martā Briselē rīkot ārkārtas plenārsēdi, lai pieņemtu steidzamus ar Covid-19 krīzi saistītus lēmumus, aģentūru LETA informēja EP Preses dienestā.
Ārkārtas plenārsēdē plānots apspriest un balsot par vairākiem Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumiem Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
EP plenārsēdē pirmo reizi izmantos balsošanas procedūra pa e-pastu, tā ļaujot balsojumos piedalīties arī deputātiem, kuri nevarēs piedalīties sēdē klātienē.
EP balsos par ES Solidaritātes fonda darbības jomas paplašināšanu, lai to varētu piešķirt sabiedrības veselības krīzēs un dalībvalstīm darītu pieejamus līdz 800 miljoniem eiro.
Parlaments spriedīs un balsos arī par noteikumiem, kas ļaus īslaicīgi atcelt ES noteikumus par lidostu laika nišām, lai apturētu tukšos lidojumus.
Plenārsēdes steidzamība ir būtiska, lai EP varētu laicīgi pieņemt šos priekšlikumus, un ES iedzīvotāji un dalībvalstis varētu saņemt atbalstu.
ļuļa
snm
prieks