"Meklēt patvērumu separātismā, patiesībā nozīmē šodien vai rīt izvēlēties vardarbību," apmeklējot Francijas autonomo aizjūras teritoriju, norādīja Makroms.
Jaunkaledonijā jau sen valda spriedze starp iedzimtajiem kanakiem, kas sliecas atbalstīt neatkarību, un franču kolonistu pēcnācējiem, kuri saglabā lojalitāti Francijai. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tā pārauga pat vardarbībā, kas prasīja vairāk nekā 70 dzīvību.
Numea vienošanās, ar kuru tika izbeigts asiņainais konflikts, cita starpā paredzēja līdz 2022.gadam sarīkot trīs referendumus par Jaunkaledonijas neatkarību, ja to pieprasīs vismaz trešdaļa no 54 Teritoriālā kongresa deputātiem.
Pirmajā referendumā, kas notika 2018.gadā, 57% balsstiesīgo atbalstīja palikšanu Francijas sastāvā, taču otrajā referendumā, kas notika 2020.gada oktobrī, pret neatkarību balsoja vairs tikai 53%.
Taču trešo referendumu karantīnas ierobežojumu dēļ kanaki boikotēja, un tajā palikšanu Francijas sastāvā atbalstīja 97% balsojušo. Tāpēc neatkarības atbalstītāji šīs nobalsošanas rezultātu atsakās pieņemt, norādot, ka tajā piedalījušies tikai 44% balsstiesīgo.
Makrons izteicās, ka saprotot neatkarības atbalstītāju vilšanos pēc trim referendumiem, taču uzsvēra, ka "mums kopīgi jāizrāda labā griba un jāpieņem šie rezultāti, un kopīgi jāveido nākotne".
"Notika trīs referendumi. Jaunkaledonija ir franču, jo tā izvēlējās būt franču," norādīja Elizejas pils saimnieks, piebilstot, ka viņš vēlas, lai vēl līdz nākamā gada sākumam tiktu pārskatīts Jaunkaledonijas konstitucionālais statuss.
Iepriekš Makronam bija tikšanās gan ar neatkarības atbalstītājiem, gan tās pretiniekiem, taču prezidents atzina, ka viņu "personīgi aizskārusi" dažu neatkarības kustības pārstāvju neierašanās uz šo tikšanos.
Sarunas par Jaunkaledonijas konstitucionālā statusa maiņu nonākušas strupceļā domstarpību dēļ par vēlēšanu sistēmu. Turklāt gaisā virmo arī idejas par jaunu ceļu uz pašnoteikšanos.
Jaunkaledonija Francijas valdījumā atrodas jau 170 gadus. Šajā laikā tā kalpojusi gan kā nometinājuma kolonija kriminālnoziedzniekiem un politiskajiem ieslodzītajiem, gan kā sabiedroto militārā bāze Otrā pasaules kara laikā, gan kā derīgo izrakteņu, īpaši niķeļa, avots.
Jau tagad Jaunkaledonijai, kas no metropoles atrodas vairāk nekā 16 000 kilometru attālumā, ir plaša autonomija, kamēr Parīze saglabā kontroli tādos jautājumos kā ārpolitika, aizsardzība un izglītība. Francijas pārziņā ir arī vietējā policija.
Jaunkaledonijas tautsaimniecību balsta ikgadējās Parīzes subsīdijas aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā, kas sastāda vairāk nekā 15% no arhipelāga iekšzemes kopprodukta.
Taču Arhipelāgā atrodas ceturtdaļa no zināmajām pasaules niķeļa iegulām, kas ir neaizstājama izejviela elektronikas rūpniecībā, un gadījumā, ja Jaunkaledonija, kuras iedzīvotāju kopskaits sasniedz tikai 270 000 cilvēku, šobrīd būtu neatkarīga, pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, tā ierindotos starp 30 pasaules bagātākajām valstīm.
Makrons vēlas stiprināt Francijas ietekmi Klusā okeāna reģionā, kur tās valdījumā līdz ar Jaunkaledoniju atrodas arī Franču Polinēzija.
Pēc vizītes Jaunkaledonijā viņš pirmo reizi prezidenta statusā iecerējis apmeklēt Vanuatu un Jaungvineju, kur paredzējis izklāstīt "Francijas alternatīvu", ko Parīze piedāvā reģionam, par kuru šobrīd notiek stīvēšanās starp Ķīnu un ASV.
Makronam nācies pārskatīt savu Klusā okeāna stratēģiju, kopš 2021.gadā Austrālija lauza līgumu par Francijas zemūdeņu iegādi, dodot priekšroku ASV un Lielbritānijas ražotajām kodolzemūdenēm.