Viņš atzīmēja, ka Latvijai kopā ar partneriem ir jāturpina strādāt pie sankciju koordinācijas, efektīvas līdz šim pieņemto sankciju ieviešanas un to apiešanas novēršanas. Pēc ministra paustā ziņojumā, Latvija ir gatava turpināt kāpināt sankciju spiedienu, paplašinot vai padziļinot to tvērumu.
Ārlietu ministrs akcentēja, ka sankciju pastiprināšana pret Krieviju kļuva par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, lai ierobežotu tās spēju finansēt un īstenot karadarbību un palielinot tā politisko un ekonomisko maksu par kara izraisīšanu.
Ziņojumā Rinkēvičs arīdzan norādīja, ka Latvijas ārlietu dienests iestājās par plašu sankciju noteikšanu pret Krieviju. ES sankcijas tika noteiktas koordinācijā ar līdzīgi domājošām valstīm, tostarp ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti. Vairākas valstis, tostarp Norvēģija, Islande, Melnkalne, Albānija un Ziemeļmaķedonija, pakāpeniski pievienojas jau līdz šim noteiktajām sankcijām.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka enerģētikas jomā ir noteikts aizliegums importēt no Krievijas ogles un naftu, kā arī noteikti cenu griesti saistībā ar Krievijas naftas transportēšanu uz trešajām valstīm. Tāpat ir noteikts aizliegums veikt jaunas investīcijas Krievijas enerģētikas nozarē un eksportēt uz Krieviju naftas un gāzes pārstrādes preces un tehnoloģijas.
Savukārt finanšu jomā ir sankcionētas vairākas Krievijas bankas, un maksājumi ar šīm bankām nevar notikt, ir iesaldētas Krievijas Centrālās bankas rezerves. Vienlaikus ir ierobežota konkrētu Krievijas banku un uzņēmumu piekļuve ES kapitāla tirgiem un noteikts ES publiskā finansējuma un investīciju aizliegums Krievijā.
Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka transporta sektorā ir noteikts liegums Krievijas gaisa kuģiem izmantot ES gaisa telpu, Krievijas autopārvadātājiem iebraukt ES, bet Krievijas kuģiem - izmantot ES ostas. Tāpat ir aizliegts eksportēt uz Krieviju aviācijas, jūrniecības un kosmosa nozares preces un tehnoloģijas.
Noteikti arī plašāki aizliegumi tirdzniecībai ar Krieviju, tostarp liegums eksportēt uz Krieviju divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas civilajiem lietotājiem. Tāpat ir noteikts tirdzniecības liegums civilās industrijas precēm, kuras varētu izmantot militārajā industrijā, piemēram, elektronikai, pusvadītājiem, rūpnieciskām, ķīmiskām vielām un civilajām sprāgstvielām.
Importa liegums no Krievijas uz ES noteikts dzelzij un tēraudam, koksnei, cementam, zeltam un vairākām citām precēm. Noteikts arī liegums eksportēt uz Krieviju luksus preces. Pakalpojumu sektorā noteiktie liegumi ierobežo darījumus ar kriptovalūtām, arhitektūras, inženiertehniskos, informācijas tehnoloģiju un juridisko konsultāciju pakalpojumus.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas valdošajai elitei, kas ir atbildīga par Krievijas agresiju Ukrainā, ir noteiktas sankcijas, kas paredz ieceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu ES. Patlaban sankcijas attiecinātas uz 1836 personām, kas ietver Krievijas augstākās amatpersonas, Valsts Domes deputātus, Federālās Padomes, Nacionālas Drošības padomes locekļus un citas varai pietuvinātas personas, tostarp oligarhus un Kremļa propagandas īstenotājus. Ministrs norādīja, ka sankcijas ir noteiktas arī 171 juridiskai personai. Tāpat noteikti ierobežojumi Krievijas propagandas izplatībai, pārtraucot deviņu Kremļa propagandas mediju kanālu pārraides tiesības ES.
Ziņojumā ārlietu ministrs atzīmēja, ka Latvija iestāsies par ES līmeņa juridiska risinājuma panākšanu, lai iesaldētos Krievijas līdzekļus novirzītu Ukrainas rekonstrukcijai. Rinkēviča ieskatā, ir būtiski panākt, ka ES tiek harmonizēts regulējums, nosakot kriminālatbildību par nopietniem sankciju pārkāpumiem, kā arī izveidots ES līmeņa regulējums, kas paredz atbildību pakalpojumu un konsultāciju sniedzējiem, kas ar savu darbību palīdz apiet sankcijas.
LETA jau rakstīja, ka 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.