Šobrīd nav skaidru faktu, ka Krievija simtprocentīgi arī bijusi līdzdalīga krīzes radīšanā, tomēr izslēgt šo faktoru nevarot. Tāpat esot skaidrs, ka grupējums "Hamas" bez Irānas atbalsta šādu uzbrukumu nevarētu izdarīt. "Vienlaikus redzam, ka pēdējā laikā Irānas un Krievijas savstarpējā sadarbība ir augusi, līdz ar to tādu variantu izslēgt nevar," uzsvēra Sārts.
Viņš uzskata, ka Krievijai šī krīze ir izdevīga, jo novērš starptautisko uzmanību no kara Ukrainā ar papildu faktoru attiecībā uz ASV faktisko uzmanību. Ja krīze Izraēlā un Gazas joslā pāraugs lielākā konfliktā, tad ieroču piegāžu ķēdes Rietumos arī tiks papildus noslogotas.
Runājot par tālāko situācijas attīstību Izraēlā un Gazas joslā, ir skaidrs, ka Izraēlas atbilde būs asa un sauszemes spēki ieies Gazā, sacīja eksperts. Tāpat jāskatās, vai un kā uz šo reaģēs Libānas teritorijā izvietojusies teroristiskā organizācija "Hezbollah", norādīja Sārts.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors aizvadītās nedēļas nogalē tviterī ierakstījis, ka ir trīs jautājumi par "Hamas" uzbrukumu Izraēlai. Pirmkārt, kā Izraēlas izlūkdienesti palaida garām tik liela uzbrukuma plānošanu. Otrkārt, kā "Hamas" spēja koncentrēt pietiekami daudz ieroču šāda mēroga uzbrukumam. Treškārt, vai tiešām "Hamas" nerēķinājās ar Izraēlas atbildi, vai arī tā ir daļa no tālākā plāna.
Kā ziņots, "Hamas" un "Islāma džihāda" teroristi sestdienas rītā sāka iebrukumu Izraēlā, kura laikā noslepkavoti vismaz 700 izraēliešu. Starp upuriem absolūtais vairākums ir civilpersonu, un tikai 44 ir karavīri.
Palestīniešu teroristi paziņojuši, ka sagrābuši arī vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.
Izraēlas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka valsts teritorijā līdz šim likvidēti 400 kaujinieki, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.
Pirmdienas rītā turpinās kaujas ar palestīniešu kaujiniekiem arī septiņās vai astoņās apdzīvotajās vietās Izraēlas teritorijā pie robežas ar Gazas joslu.