Cenas griesti "nozīmē riskus, ka ražotāji gāzi pārdos citur, un mēs Eiropā vairāk gāzes vietā saņemsim mazāk", Šolcs sacīja Vācijas parlamenta deputātiem pirms ES samita, kurā plānots izskatīt pretrunīgi vērtēto jautājumu.
"Tādēļ ES ir cieši jākoordinē sava rīcība ar citiem gāzes patērētājiem, piemēram, Japānu un [Dienvid]koreju, lai mēs savā starpā nekonkurētu," kanclers piebilda.
Tuvojoties ziemai, 27 ES dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Tādas valstis kā Itālija stingri iestājušas par strauju un ambiciozu maksimālās cenas noteikšanu, bet Eiropas lielākā ekonomika Vācija pret to iebildusi, bažījoties, ka tādā veidā bloks kaitēs savai konkurētspējai.
Krievijas lēmums pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā slēgt gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" būtiski ietekmējušas Vācijas gāzes piegādes, valstij cenšoties atrast citus piegāžu maršrutus.
Šolca vadītā valdība deficītu daļēji ir kompensējusi, importējot vairāk sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), bet arvien vairāk saskaras ar augstajām cenām, kuras noteikuši vairāki sabiedrotie.
Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks nesen apsūdzēja ASV par centieniem noteikt "astronomiskas cenas" LNG piegādēm.
Šolcs netieši pauda līdzīgu neapmierinātību, sakot, ka ir "pārliecināts, ka tādu valstu kā ASV, Kanāda vai Norvēģija, kas kopā ar mums solidāri ir Ukrainas pusē, interesēs ir garantēt, lai enerģiju Eiropā var atļauties".
Jau vēstīts, ka ceturtdien un piektdien Briselē notiekošajā ES samitā plānots lemt par pasākumiem dabasgāzes cenas samazināšanai un atbalsta turpināšanu Ukrainai.
Krievijas kara Ukrainā dēļ ir būtiski pieaugušas energoresursu, tostarp dabasgāzes, cenas, tāpat ir aktuāls jautājums par dabasgāzes pieejamību. Līdz ar to ES līmenī plānots lemt par dabasgāzes cenas samazināšanas mehānismiem, piemēram, nosakot dabasgāzes cenas griestus.