Viņš norāda, ka "šogad mēs ne tikai svinam 70. gadadienu kopš NATO dibināšanas. Mēs arī esam lepni kopā ar virkni sabiedroto svinēt svarīgu pavērsiena punktu [gadadienas]. Ir pagājuši 20 gadi, kopš Čehija, Ungārija un Polija, 15 gadi, kopš Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija, un desmit gadi, kopš Albānija un Horvātija noteica savu nākotni".
"Tās izvēlējās pievienoties ģimenei, kurai tās jutās piederīgas - NATO ģimenei. Brīvu nāciju, plaukstošu ekonomiku, nelokāmu sabiedroto ģimenei. Šis ceļš vienmēr nav bijis viegls, Tas ir prasījis politisko drosmi, redzējumu un apņēmību īstenot sarežģītas reformas un pārvarēt vēsturisko sašķeltību," raksta NATO ģenerālsekretārs.
Viņš uzsver, ka ""atvērto durvju pieeja" ir iekļauta NATO dibināšanas līgumā - Vašingtonas līgumā, un tā ir palikusi nemainīga 70 gadus. Tā ir balstīta uz ikvienas valsts tiesībām izvēlēties pašai savu ceļu, brīvi un bez iejaukšanās. Nav svarīgi, cik mazi vai cik lieli ir tās kaimiņi".
"Visiem sabiedrotajiem - vecajiem un jaunajiem - tas ir devis lielāku stabilitāti un labklājību, jaunas prasmes un perspektīvas, turpmāku ieguldījumu mūsu kopīgajās misijās un operācijās, un vairāk sabiedroto stāv plecu pie pleca, lai aizsargātu un aizstāvētu cits citu," raksta Stoltenbergs.
"Šī tēraudcietā apņemšanās un brīvo valstu unikālā kopiena mūs padara par veiksmīgāko aliansi vēsturē. Kopā mēs esam puse no pasaules ekonomiskā un militārā spēka," uzsver NATO ģenerālsekretārs.
"NATO vienmēr bijusi daudz kas vairāk nekā aizsardzības vairogs. Mēs esam bijuši cerības simbols, reformu dzinējspēks un būtisks pirmais solis integrācijā plašākā Eiropas un starptautiskajā kopienā. (..) NATO pastāv tieši tāpēc, lai nodrošinātu brīvību un pārticību, kurā var plaukt suverēnas valstis un tautas," piebilst Stoltenbergs.
Baltijas valstis pievienojās Ziemeļatlantijas aliansei 2004. gada 29. martā.
prieks
A varbūt tā