Vācijas brigādes ilgtermiņa izvietošana Lietuvā jāapstiprina NATO, viņš sacīja, apmeklējot Pabrades poligonu, kur ap 600 Vācijas un Lietuvas karavīru piedalās kopīgās mācībās.
Vienlaikus viņš solīja, ka Vācijas apņēmība aizsargāt NATO partnerus ir "bez visādiem ja, un vai bet".
Pistoriuss uzsvēra, ka lēmums par karavīru ilgtermiņa dislocēšanu nav atkarīgs no tā, "ko kurš vēlas vai kurš vēlas kaut ko sniegt", bet gan no kopīgiem NATO dalībvalstu lēmumiem.
Vācijas aizsardzības ministrs piebilda, ka Lietuvā ir vairāk Vācijas karavīru nekā jebkuras citas NATO dalībvalsts karavīru.
Divu dienu apmeklējums, kas sākās pirmdien, ir Pistoriusa pirmā vizīte Lietuvā kopš stāšanās Vācijas aizsardzības ministra amatā janvārī.
"Lietuvas drošība ir arī mūsu drošība, un tādēļ šādas saistības ir tik nozīmīgas," Pistoriuss sacīja pirmdien, apmeklējot Vācijas karavīrus Ruklā.
Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, kā arī ir nolēmusi Lietuvā izvietot savu brigādi 3000-5000 karavīru sastāvā.
Kopš septembra Lietuvā sāk ierasties Vācijas brigādes karavīri, kas atbildīgi par sagatavošanos citu vienību izvietošanai un citu apstākļu novērtējumam. Lietuvas amatpersonas lēš, ka Vācijas brigādes, ko veidos vairāki tūkstoši karavīru, pilnīgai izvietošanai nepieciešamā infrastruktūra tiks pabeigta līdz 2025.gadam. Pagaidām paredzēts, ka krīzes gadījumā brigāde pilnā sastāvā Lietuvā būs gatava ierasties desmit dienu laikā.
Lietuva vēlas panākt, lai Vācijas brigāde valstī atrodas nepārtraukti, tomēr Vācijas amatpersonas vairākkārt apliecinājušas, ka daļa brigādes atradīsies Lietuvā, bet daļa Vācijā, esot gatavībā pēc iespējas ātrāk ierasties Lietuvā.