Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses pārrunāja ES budžetu, kā arī daudzgadu finanšu shēmu un atbalstu Ukrainai. Tikšanās notika Minhenes drošības konferences laikā, kas norisināsies līdz svētdienai, 18.februārim.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par Eiropadomes lēmumu piešķirt 50 miljardus eiro Ukrainas atbalstam, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pārskaitīt finansējumu Ukrainai.
Rinkēvičs arī atzīmēja militārās industrijas kapacitātes palielināšanas nozīmi un nepieciešamību pildīt ES apņemšanos nodrošināt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.
LETA jau rakstīja, ka ES cer piešķirt Ukrainai pirmo daļu no apstiprinātās 50 miljardu eiro palīdzības dažu nedēļu laikā, bet tālākie maksājumi būs atkarīgi no tā, kā Ukraina pilda prasības par reformu īstenošanu, februāra sākumā pavēstīja ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji.
"Pārejas finansējumam mūsu mērķis ir marta pirmā puse. Tas ir absolūti nepieciešami, sevišķi ņemot vērā to, kas šobrīd notiek ASV," intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja komisārs.
Pēc tam, kad šis maksājums būs veikts, tiks radīts lielākā mērā formalizēts plāns "nauda pret reformām", kas tiks saskaņots Kijivas un Briseles starpā, un atbilstoši tam Ukraina 50 miljardu eiro palīdzību saņems ceturkšņa maksājumos.
Kā vēstīts, 1.februāra Eiropadomē visu 27 dalībvalstu līderi panāca vienošanos par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns decembrī uzlika veto ES atbalstam Kijivai 50 miljardu eiro apmērā, taču īpaši sasauktajā ES samitā visām bloka valstīm izdevās panākt vienošanos.
Saskaņā ar vienošanos ES līderi katru gadu rīkos debates par Ukrainai paredzēto līdzekļu izmantošanu. 50 miljardi eiro paredzēti nākamajiem četriem gadiem. Vienošanās paredz, ka vajadzības gadījumā pēc diviem gadiem Eiropadome aicinās EK iesniegt priekšlikumu par finansējuma pārskatīšanu, taču nekāda balsošana šajā jautājumā nav paredzēta.