Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Šodienas jautājums" viņa sacīja, ka, vairākus gadus mokot Navaļniju cietumā, bet tomēr atstājot viņu dzīvu, Putina režīmam bija iespēja izgaismot Navaļnija ideju atbalstītājus, lai viņi potenciāli iznāktu ielās. "Tad viņus varētu saņemt ciet, identificēt, un vēl vairāk uzlikt to smago ķepu jebkāda veida protestiem un alternatīvai domāšanai," vērtēja eksprezidente.
Viņa domā, ka Putins ir gatavs uz jebkuru neprātīgu soli, un visai pasaulei ir jārēķinās ar sliktāko iespējamo scenāriju. Mūsu reģionam tas nozīmējot nepieciešamību turpināt stiprināt savas militārās un aizsardzības spējas, sākot no Somijas līdz pat Polijai. "Šim visam reģionam ir jānostiprinās tā, lai tas kļūtu aizstāvēties spējīgs, un, ja gadījumā neprātīgu lēmumu pieņemtu Krievijas vadonis, NATO spēki būtu spējīgi izmantot visu savu potenciālu, lai viņam pretotos un šinī gadījumā viņu tiešām sakautu."
Lūgta komentēt Eiropas reakciju uz Krievijas īstenoto agresiju, Vīķe-Freiberga sacīja, ka tā ir bijusi adekvāta, tomēr novēlota, ko visspilgtāk parādīja Vācijas ārpolitikas virziens un tās drošības politika. Tam par iemeslu, iespējams, esot bijis kopš pēckara laikiem vāciešos iedzītais un ieaudzinātais pacifisms.
Kā ziņots, Krievijas varasiestādes pagājušās nedēļas piektdienā pavēstīja, ka cietumā Jamalas ņencu autonomajā apvidū nomiris Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs.
Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".
Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.