Silstošais darba tirgus turpina uzturēt strauju algu kāpumu. Pēc jaudīgā 8,7% kāpuma otrajā ceturksnī algu izaugsmes temps nedaudz palēninājās trešajā ceturksnī, kad mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7,5%.
Šā gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa valstī bija 925 eiro, kas ir par 7,5% augstāka nekā pirms gada. Uzņemtais pieaugums temps atspoguļo ekonomikā notiekošo.
Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt 1000 eiro, ceturtdien, iepazīstinot ar jaunāko Swedbank ekonomikas apskatu, sacīja bankas galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Augot darbaspēka deficītam, valstī turpinās samērā straujš statistiski fiksēts darba samaksas pieaugums, kas, visticamāk, sevi ne tuvu nav izsmēlis. Ja runājam par pēdējiem datiem, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka vidējā bruto darba samaksa šāgada otrajā ceturksnī valstī sasniegusi 927 eiro jeb par 8,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr līdz ar visai strauji pieaugušo inflāciju strādājošo reālā pirktspēja augusi teju divas reizes lēnāk, kas gan arī nav tik peļams rādītājs.
Cilvēki Latvijā par savu atalgojumu sāk runāt vairāk un vairāk sāk arī dalīties informācijā par tā lielumu, pirms neilga laika jau rakstīja Karjeras Dienas rubrika, pētot atalgojuma caurspīdīguma jautājumu pašmāju uzņēmumos.
Latvija pārtikas produktu cenu pieauguma ziņā ieņem pirmo vietu starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ietilpstošajām Eiropas valstīm, liecina OECD pārskats par jūliju.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus un to, ka jau patlaban pietrūkst cilvēku resursu, uzņēmēji būs spiesti palielināt darbinieku algas, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kopējās valsts ekonomiskās aktivitātes pieaugums, krītošais bezdarba līmenis un aizvien izteiktākais kvalificēta darbaspēka trūkums liek pieaugt kopējam algu līmenim Latvijā, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Finanšu ministrijas (FM) optimisms attiecībā uz gaidāmo vidējās algas pieaugumu jāvērtē ar piesardzību, jo šis rādītājs ekonomisko situāciju valstī neatspoguļo objektīvi. Dažu cilvēku ekstrēmi lielās algas uz papīra vidēji bagātākus padara visus Latvijas iedzīvotājus, taču realitātē no teju 900 tūkstoš eiro lielās gada algas vienīgais ieguvējs ir pats airBaltic šefs Martins Aleksandrs Gauss.
Latvijā sieviešu un vīriešu darba samaksas par to pašu darbu atšķirība ir zemākā Baltijas valstu vidū, liecina algu izpētes platformas Paylab apkopotie dati par 12 Centrālās un Austrumeiropas valstīm.