Lietuvas Trīspusējā padome, kas apvieno valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjus, otrdien vienojusies no 1.jūlija palielināt minimālo mēnešalgu valstī no 300 līdz 325 eiro.
Latvijas ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), salīdzinot ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem ir vismazākais atalgojums, piemēram Vācijas kanclere Angela Merkele saņem apmēram 10 reizes vairāk, liecina Nīderlandes atvērto datu aktīvistu Saraggaso.nl apkopotā informācija.
Veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), kurš aktīvi meties cīņā ar veselības aprūpes sistēmas slimībām, ar padomiem palīdz biznesā rūdīti cilvēki . Dažādās ministrijās atšķiras padomnieku skaits un arī viņu atalgojums. Visvairāk - 13 - padomdevēju ir premjerministrei Laimdotai Straujumai (Vienotība), otrdien lasāms avīzē Dienas Bizness.
Lielākā daļa jeb 88% aptaujāto speciālistu uzskata, ka atalgojums ir būtisks nosacījums darba piedāvājumu izvērtēšanā, tāpēc algas norādīšana darba sludinājumos būtu obligāta prasība, liecina darba portāla CVmarket.lv veiktās aptaujas rezultāti.
Pēdējā
laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi
uzņēmējiem stimulēt ekonomiku, maksājot darbiniekiem lielākas
algas. Loģika ir vienkārša un uzskatāma par vienu no daudzajiem
kvantitatīvās stimulēšanas mehānismiem. Proti, nauda rada
aizvien jaunu naudu, un, jo vairāk tās ir apritē, jo lielākas
iespējas pašiem uzņēmumiem paaugstināt peļņu, bet valstij -
palielināt iekasējamo nodokļu apjomu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), par kuras dalībnieci Latvija vēlas kļūt šogad, ir publicējusi ziņojumu par mūsu valsts ekonomikas attīstību. Ziņojumā nozīmīgu vietu ieņem mūsu nodokļu sistēmas analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai.Viens no būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem - Latvijā ir nepieļaujami liels nodokļu slogs zemu atalgotam darbaspēkam.
Papildu nepieciešamo finansējumu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai šogad prasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Teju ceturtā daļa jeb 22% nodarbināto veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas (360 eiro) vai no summas, kas mazāka par minimālo algu. Šo cilvēku vidū ir gan minimālās algas saņēmēji, gan pašnodarbinātie, kā arī radošo profesiju pārstāvji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.
Lietuvas skolotāju algas jau septembrī varētu tikt paaugstinātas aptuveni par 5% atkarībā no slodzes, bet tiem skolotājiem, kuriem līdz pensijai palicis mazāk par pieciem gadiem, varētu tikt atļauts doties pensijā arī agrāk.
Aizvadītajā gadā vidējās darba samaksas kāpums bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 2014.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 765 eiro, un salīdzinājumā ar 2013.gadu tā pieauga par 6,8% jeb 49 eiro.2014.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 741 eiro, sabiedriskajā sektorā – 813 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 750 eiro.