Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 163 900 eiro, pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, raksta LETA.
Ņemot vērā, ka 12.klases skolēniem, kuriem noteikts kontaktpersonas statuss vai ir inficējies ar Covid-19, varētu pagarināt papildtermiņu centralizēto eksāmenu kārtošanai, augstskolām vajadzētu pielāgoties topošajiem studentiem un pagarināt dokumentu iesniegšanas termiņus, informēja Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kristafers Zeiļuks.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu absolventu darba gaitām un ienākumiem. Patlaban dienasgaismu ieraudzījuši 2019. gada dati, kas, lai gan rāda ainu pirms pandēmijas, kopumā sasaucas ar pašreizējo situāciju darba tirgū. Skolu beidzējiem šis rīks ir labs palīgs studiju programmas izvēlē, bet augstākās izglītības iestādēm dod iespēju salīdzināt savus rezultātus un redzēt, kur ir nepieciešamas korekcijas studiju virzienos, un noder arī, gatavojoties to akreditācijai.
Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.
Sociālo zinātņu studiju programmās tiek uzņemts visvairāk studējošo – iepriekšējā mācību gadā kopumā 10
620, tādējādi veidojot 34% no visa imatrikulēto kopskaita. Salīdzinājumam divos nākamajos lielākajos virzienos: veselības aprūpē uzņemti 4600, inženierzinātnēs – 4199 studējošie. Šāds studētgribētāju skaits atbalsojas arī darba tirgū, proti, ar darbaspēka pārpalikumu. Tai pašā laikā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs darbinieku trūkums ir akūta problēma un nākotnē tiek prognozēts vēl lielāks "robs".