Zivjērglis ir viens no plēsīgo putnu sugu pārstāvjiem, tas ir iekļauts Eiropas apdraudēto sugu sarakstā. Ornitologi lēš, ka Latvijā ligzdo aptuveni 200 zivjērgļu pāru, savukārt 80% no tiem mīt tieši a/s _Latvijas valsts meži _apsaimniekotajās teritorijās.
Lai arī šī vasara ir gana lietaina, tomēr kā katru gadu jūlijā lielākie laivu nomu operatori nedēļas nogalēs nespēj apkalpot visus gribētājus. Viena no lielākajām laivu nomām Latvijā ir Campo, un tās vadītājs Agris Pētersons saka, ka šogad varbūt tikai nedaudz vairāk kā iepriekšējos gados populāri ir doties vienas dienas maršrutā, nevis vairāku dienu, un nakšņot viesu namos, nevis teltīs. Tomēr citiem ar vienu dienu ir krietni par maz un viesu nami nemaz nevilina, jo vēlme ir būt dabā, cik daudz iespējams. Varbūt tāpēc ir izdomātas ekspedīcijas.
Kad saku, ka raksts taps mājdzīvnieku lapai, Lāsma Zemene mazliet saminstinās, tad bilst, ka neuzskata Dīrenu par mājdzīvnieku, bet savu uzticamāko draugu, kas bijis ar viņu kopā dzīves svarīgākajos posmos, savā veidā vienmēr atbalstījis Lāsmu, motivējis aktīvam dzīves veidam. Dīrenam ir septiņi gadi, viņš ir skaists, labi audzināts, izcils rotveilers.
Cilvēki bieži vien dārzu apstāda haotiski, novērojuši teju ikvienas dārzniecības vai stādaudzētavas darbinieki. Tomēr koku vai krūmu, kurš dārzā augs gadiem ilgi, nevajadzētu izvēlēties kokaudzētavā piecās minūtēs. Pirms tam ir kārtīgi jāapdomā, kur tas augs un kas atradīsies tam blakus.
Pavasara tīrīšana vēlama arī mājas zāļu skapītim, ko ieteicams pārskatīt regulāri, atlasot lietošanai nederīgās zāles. Sadzīvē radušies medicīniskie atkritumi ir bīstamie atkritumi, tāpēc prasa atbilstošu pārstrādi, nevis izmešanu sadzīves atkritumu spainī, kas apdraud ne vien vidi, bet arī ilgtermiņā mūs pašus.
Mana tante laukos audzē trušus. Tieši tik prozaiski – to mīlīgi pūkainajai dzīvei lemts beigties marinādē un cepeškrāsnī. Lai to mūžs nav bijis veltīgs, svarīgi trusi garšīgi pagatavot, kārtīgi iemarinēt, sautēt...
Uzaugot Kuldīgā, ar skaudību atceros lielo sētas puišu stāstus par to, kā viņi devušies ložņāt uz Riežupes smilšalām, kas tolaik bija brīvi pieejamas. Jāatzīst, ka tas bija bīstams pasākums, bet tieši tāpēc likās īpaši vilinošs. Baltajā smilšakmenī alas izcirstas vairāku gadsimtu garumā, pēc tam daļēji aizbrukušas, tomēr vēl aizvien ir garākais cilvēku veidotais alu labirints Latvijā.
Par veselīgas ēšanas paradumiem viedokļu ir daudz, kaut arī patiesība, kā jau bieži vien arī citās jomās, ir vienkārša. Pirkt un gatavot tik, cik tiešām apēdīsi, to, kas tavai veselībai nāks par labu - svaigu, dabisku, izvairīties no pusfabrikātiem. Ir dzirdēts joks, ka reizēm tomāts, ko liekam savā lielveikala groziņā, ir ceļojis tālāk nekā tu pats jebkad esi bijis, bet ziemas nogalē vitrīnā kārdina it kā pavisam parastas avenes… no Čīles.
Atšķirt savas vājības no nepieciešamībām. Vēlmi kaut ko piedzīvot un sasniegt no tieksmes aizbēgt. Dabiskas tieksmes baudīt dzīvo no maziskas uzkundzēšanās citiem, uz viņu rēķina realizējot savu varu, kas patiesībā ir bailes un kompleksi. Personīgās kļūdas no liktenīgām nejaušībām. Privātu izrēķināšanos vārdos un darbos no profesionālas neitralitātes. Nonākot jau tik filosofiski tālu, sāk izklausīties virspusīgi, dramatiski un garlaicīgi. Bet, atgriežoties pie ievada, vājības sākas ikdienas sīkumos, vai ne?
Aizvien populārāka kļūst dažādu savvaļas augu iekļaušana pavasara sezonas ēdienkartē un ne tikai vecmāmiņu galdā, bet pat smalkos restorānos. Zinām, ka veselīga ir nātru zupa, gārsa un virza salātos, liepu lapiņas un upeņu pumpuri, taču patiesībā ēdams un uzturziņā vērtīgs ir teju viss pļavā atrodamais - salātos, zupās, garšvielās, tējās vai sablenderējot kokteilī kā piedevu. Ar šādiem tādiem izņēmumiem - indīgajiem augiem! Dabas Diena devās uz Latvijas Dabas muzeju un pie zāļu sievas Līgas Reiteres, lai noskaidrotu, ko tad īsti ēst un no kā uzmanīties.