Valsts nozīmes vērtības - dižkoki
Pagalmā pie omītes mums auga ozols, kā jau parasti pie latviešu
mājas… Pie paša žoga, uz kura karājās zaļa pastkastīte. Kad mēs ar
māsīcām sablēņojāmies vai bija bēdīgs prāts, omīte sūtīja pastāvēt
pie koka un nomierināties, jo ozolam esot tāda enerģija, kas
palīdz. Ja godīgi, īpaši neticēju, bet klausīju un gāju pastāvēt.