Vienošanās liktenis Eiropas rokās(8)
Sākot ar aprīļa beigām, prognozējami ir pieaugusi spriedze ASV un Irānas attiecības. Mazināt šo spriedzi var vadošās Eiropas valstis – Vācija, Francija un Lielbritānija –, kuras nonākušas grūtas izvēles priekšā.
Andis Sedlenieks
Diplomātiskais atkusnis?(10)
Gandrīz uzreiz pēc tam, kad ASV īpašais prokurors Roberts Millers publiskoja ziņojumu ar secinājumu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas pārstāvji nav sadarbojušies ar Krieviju, lai ietekmētu iepriekšējo ASV prezidenta vēlēšanu gaitu un iznākumu, ir atsākušies arī ASV un Krievijas diplomātiskie kontakti augstākajā līmenī.
Plaisa starp tehnoloģijām un uzņēmumiem(1)
Digitālo risinājumu attīstība ir ārkārtīgi strauja un lēnāka nekļūs, sarunā ar Andi Sedlenieku pauž BiSMART vadītājs Juris Kabakovs.
"Reindžeri" un satīriķi pie varas(4)
No Reigana līdz Zelenskim jeb Ukrainas jaunais prezidents nebūt nav pirmais, kurš politikā ienācis, izmantojot savu uz skatuves vai ekrāna iegūto popularitāti.
Pavisam pēdējā fāze(8)
Dienvidamerikas valstī Venecuēlā kārtējo reizi bez panākumiem noslēdzās opozīcijas līdera Huana Gvaido solītā Valsts prezidenta Nikolasa Maduro gāšanas "pēdējā fāze", uzskatāmi parādot, ka režīma nomaiņa nav iespējama bez bruņotas ārvalstu iejaukšanās.
Donbass kā pilsonības pilotprojekts(17)
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu atvieglotā kārtībā "atsevišķo Ukrainas austrumu rajonu", kā oficiāli tiek apzīmētas starptautiski neatzītās prokrievisko separātistu republikas jeb Donbasa, iedzīvotājiem.
Starptautiskās politikas rituālās dejas(4)
Komunistiskās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizīte Krievijā un viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kārtējo reizi atgrieza
pasaules uzmanības centrā Ziemeļkorejas kodolieroču problēmu.
Uzvarētājs zināms, nākotne neskaidra(2)
Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā prognozējamu un ļoti pārliecinošu vēlētāju vairākuma atbalstu sev nodrošināja valstī populārais komiķis Volodimirs Zelenskis. Taču viņa uzvara vēl negarantē situācijas uzlabošanos pretrunu un problēmu nomocītajā Ukrainā.
Politikas eksperts: Bez komunikācijas ar Maskavu neiztikt(57)
Par Igaunijas valsts prezidentes Kersti Kaljulaidas gaidāmo braucienu uz Krieviju, nepieciešamību sākt dialogu ar Maskavu un par Eiropas armiju – ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vieslektoru Māri Induli Graudiņu sarunājas Andis Sedlenieks.
Džordža Orvela motīvs(11)
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ekvadora, būtībā apmaiņā pret kredītu 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, piekrita izraidīt no savas vēstniecības Londonā tur septiņus gadus patvērumu radušo interneta vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu. Šobrīd Asanžs atrodas britu varas iestāžu rokās, un viņu, visticamāk, gaida izdošana ASV.
Prioritāte ir elektrifikācija
Šopavasar Rīgā notika pasaules vadošās dzelzceļa nozares organizācijas – Starptautiskās dzelzceļu savienības (Union Internationale des Chemins de fer, UIC) – Vadības komitejas Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī UIC ģenerāldirektors
Žans Pjērs Lubinū, viņa vietnieks Fransuā Davenne, kā arī Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) izpilddirektors
Libors Lohmans.
Nenogremdējamais gigants Boeing
Aviobūves gigants Boeing paziņojis, ka samazinās aviolaineru Boeing 737 ražošanu līdz 42 lidmašīnām mēnesī, tas ir par desmit mazāk, nekā līdz šim tika saražots ik mēnesi, vēsta LETA/AFP. Tiek uzskatīts, ka Eiropas Savienība (ES), Ķīna un Krievija centīsies izmantot radušos situāciju, lai nodrošinātu priekšrocības saviem avioražotājiem, tomēr kopumā reālu draudu Boeing pastāvēšanai nav.
Starp morālām vērtībām un praktiskām interesēm(7)
Krievijas otrā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā šonedēļ notika jau 5. Arktikas forums Arktika – dialoga teritorija, kas var kļūt par sava veida lūzuma punktu Krievijas un vairākuma Ziemeļvalstu attiecībās.
Klusā revolūcija(11)
Marta beigās bez gandrīz plašākas rezonanses tika sperts solis, kuram ilgtermiņā būs ievērojama ietekme uz starptautisko finanšu sistēmu – noslēdzās Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātās Bāzeles vienošanās Trešās daļas (tā dēvētās Bāzeles–3) implementācija. Aiz komitejas stāv visas pasaules "centrālo banku centrālā banka" – Starptautiskā Norēķinu banka (Bank of International Settlements, SNB).
Globāla problēma jārisina ar globālām metodēm(7)
"Tam likumpārkāpumam, par kuru mēs runājam, ir ļoti plaši starptautiski mērogi, bet kaut kādu iemeslu dēļ gribam to ierobežot vienā vai dažās valstīs. Sakām, ka Latvija ir sliktā vai ka Igaunija ir sliktā. Savukārt, ja šāds noziegums ir starptautisks, tad tas arī ir jāapkaro ar starptautiskiem līdzekļiem, viena atsevišķa valsts šajā ziņā nekādus īpašus panākumus gūt nevar," intervijā Andim Sedleniekam norāda SEB bankas vadītāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Vai netīrās naudas uzvara?(18)
Nespējot vienoties savā starpā, Eiropas Savienība (ES) faktiski ir kļuvusi par ievērojamas daļas pasaules naudas atmazgātāju paradīzi. ES turpina vērsties plašumā naudas atmazgāšanas skandāli, saistīti ar bijušās PSRS valstīs, galvenokārt Krievijā, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu.
Golānas augstienes un pasaules kārtība(8)
Marta nogalē ASV prezidents Donalds Tramps Izraēlā gaidāmo parlamenta ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā pasniedza dāsnu dāvanu Izraēlas valstij un tās premjerministram Benjaminam Netanjahu – paziņoja, ka ASV atzīst Izraēlas jurisdikciju pār pēdējās okupētajām Golānas augstienēm.
Hibrīdo uzbrukumu veicēji nojaušami. Ar augstu ticamības pakāpi(29)
Par hibrīdajiem draudiem, "augstu ticamības pakāpi" un receptēm šo draudu novēršanai – ar Somijas vēstnieku cīņai ar hibrīdajiem draudiem Miko Kinnunenu sarunājas Andis Sedlenieks.
Ukrainas skarbā realitāte(20)
Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvis valstī populārais komiķis Volodimirs Zelenskis, saņemot gandrīz divas reizes lielāku vēlētāju atbalstu nekā otrs spēlē palikušais pretendents – esošais prezidents Petro Porošenko. Ja gandrīz trešdaļa valsts iedzīvotāju prezidenta vēlēšanās, pastāvot gana plašai izvēlei, balso par lai arī ļoti populāru, taču komiķi bez jebkādas politiskās pieredzes tikai tāpēc, ka viņš, pēc vēlētāju domām, nav saistīts ar esošo politisko eliti, tad tas uzskatāmi liecina, cik zemu tiek vērtētas šīs elites kvalitātes.
Seriāls – Ukrainas prezidents(29)
Šīs nedēļas nogalē Ukrainā notiks Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas daudzviet tiek gaidīta ar neslēptām bažām. Ja vēlēšanām sekos masu protesti un rezultātu apstrīdēšana, tas liecinās par nopietnām problēmām Ukrainas ceļā uz demokrātiju.
Pavērsiens Ķīnas virzienā?(8)
Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina Eiropas turneja – vizītes Itālijā, Francijā un arī Monako – ir pavērusi plašas iespējas eiropiešu un Ķīnas sadarbības paplašināšanai un, ļoti ticams, arī Eiropas daļējam ģeopolitiskam pavērsienam Ķīnas virzienā.
Strīds par sniega krabju zveju ir Norvēģijas suverenitātes jautājums. Saruna ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā(30)
Par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) 25 gadu jubileju, komercstrīdiem un sniega krabju saistību ar valsts suverenitāti – Andis Sedlenieks sarunājas ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Kristianu Ēdegoru.
Asaras demokrātu acīs(6)
Pirms dažām dienām daudzu kaismīgāko ASV demokrātu partijas atbalstītāju acīs bija redzamas asaras, pie kam tiešā, nevis pārnestā nozīmē. ASV īpašais prokurors Roberts Millers pabeidza divus gadus ilgušo izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, nonākot pie secinājuma, ka nav atrodami pierādījumi ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa ģimenes locekļu saistībai ar Krievijas varas iestādēm.
Cīņa par līdera krēslu arī Lietuvā(3)
Arī kaimiņos pavisam drīz gaidāmas valsts pirmās personas vēlēšanas, turklāt šoreiz uz šo godu vairs nevarēs pretendēt līdzšinējā valsts vadītāja Daļa Grībauskaite. Kas ir pārējie kandidāti, un kādas to izredzes?
Kazahstānas demokrātijai tēva nebūs(1)
Nedēļas sākumā par atkāpšanos no Kazahstānas prezidenta posteņa negaidīti paziņoja Nursultans Nazarbajevs, kurš bija pēdējais no tiem kādreizējo padomju republiku vadītājiem, kuri pie to stūres stājušies vēl PSRS laika posmā.
Protestu teritorija(3)
Iepriekšējās nedēļas nogalē uzmanību piesaistīja Serbija, kur pret valsts prezidentu Aleksandru Vučiču protestējošie demonstranti, daļa no kuriem bija tērpušies dzeltenās vestēs, izraisīja sadursmes ar policiju, kā arī centās iekļūt vispirms Serbijas Nacionālās televīzijas ēkā, bet pēc tam arī prezidenta pilī.
Bagātības simbols joprojām populārs(16)
Pasaulē turpinās pieaugt pieprasījums pēc zelta, nodrošinot arī šī cēlmetāla cenas kāpumu.
Veselības aprūpe politisko cīņu priekšplānā
Iepriekšējās nedēļas nogalē Somijā par atkāpšanos paziņoja Centra partijas pārstāvja Juhas Sipiles vadītā valdība. Šāds solis sperts tikai mēnesi pirms šajā valstī gaidāmajām parlamenta jeb Eduskuntas vēlēšanām – tās paredzētas 14. aprīlī. Par atkāpšanās iemeslu oficiāli nosaukta valdības nespēja pilnvaru termiņa laikā pabeigt ieilgušās sociālās un veselības aprūpes sistēmas reformas jeb precīzāk – nespēja iesniegt parlamentam reformu priekšlikumus.
Skaitļi un globālās tendences(8)
Autoritatīvā ASV aģentūra Gallup nesen publiskoja savas ikgadējās aptaujas Vērtējot pasaules līderus (Rating World Leaders) rezultātus. Aptaujas ietvaros tiek noteikta vairāk nekā 130 pasaules valstu iedzīvotāju attieksme pret četru valstu – ASV, Ķīnas, Krievijas un Vācijas – globālo līderību.
Kauja par Venecuēlu(7)
Maikls Pompeo, ASV valsts sekretārs (ārlietu ministrs), nupat nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievijai un Kubai ir «galvenā loma Venecuēlas krīzes izraisīšanā», jo tās turpina atbalstīt valsts prezidenta Nikolasa Maduro režīmu. Īpaši asi pārmetumi tika veltīti Krievijas naftas gigantam Rosņetj, kas ignorē ASV pret Venecuēlu noteiktās sankcijas un turpina iepirkt naftu no Karakasas.