Nedēļas vidū bez rezultātiem noslēdzās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme, kuras dalībnieki, līdzīgi kā pirms tam dalībvalstu premjerministri ES samitā, nespēja vienoties par ilgtermiņa pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai.
Nekad iepriekš politiķu un sabiedrības attiecībās plaisa, patiesībā dziļš un plats bezdibenis, nav bijusi tāda kā šobrīd. Pat neskatoties uz nu jau salīdzinoši necilā skaitā pārstāvēto valdošās koalīcijas politiķu vēl atlikušo atbalstītāju izmisīgajiem pūliņiem publiskajā vidē uzturēt kaut cik pamanāmu atbalsta fonu šai valdībai un politiķiem kopumā.
Diskusiju raidījumos un sociālo tīklu virtuālajos plašumos notiekošās kaujas pēdējā laikā vērpjas ap vakcinācijas tēmu. Kā jau bijis ar daudzām tēmām, arī šoreiz agresīvu pārspīlējumu netrūkst abu virzienu galējo radikāļu izpausmēs. Lai arī racionāla izvēle ir vakcinēties pret Covid-19, tas, ja kāds nav vakcinējies, nenozīmē, ka būtu noniecināms viss, ko šis cilvēks ir paveicis savā profesionālajā jomā. Taču pasludināt nevakcinēšanos par brīvības izpausmi un lamāt tos cilvēkus, kuri vakcinējušies, noniecinot viņu zināšanas un sasniegumus, arī ir visai destruktīva rīcība.
Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.
Nedēļa ir tikai vidū, bet tā dēvētās politiskās elites pašslavināšanās jau ir sasniegusi apogeju ar premjeru, kurš no Saeimas tribīnes slavē valsts nākamā gada budžetu, ko veselības aprūpes speciālisti nosaukuši par situāciju drīzāk pasliktinošu, ar veselības ministru, kurš iestudētā fotosesijā apzvana viņa tiešas atbildības dēļ nesavakcinētus pensionārus, un ārlietu ministru, kurš šo jauko procesiju noslēdz, vienkārši nokrītot no Mēness un paziņojot, ka viņam amatā nu jau esot apritējuši desmit gadiņi.
Laiku pa laikam Latvijā tiek aktualizēts temats par valsts tēlu. Jāatceras, ka valdības sēdē 31. augustā tika izskatīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ziņojums, kas paredz, ka "Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus".
Polijas un Briseles strīdam, kas pagājušā nedēļā īpaši asi izpaudās Eiropas Parlamenta debatēs Strasbūrā, nebūt nav tikai viena puse, ko uzsver liberāli noskaņotie politiķi.
Saeimā šonedēļ nonāks vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstītā iniciatīva, ka tiem, kuri bez medicīniska attaisnojuma nav vakcinējušies pret Covid-19 un vēlāk saslimuši, pašiem būtu jāapmaksā savi ārstēšanās izdevumi.
Nedēļas sākumā ietekmīgais britu laikraksts The Financial Times publiskoja plašu rakstu ar nosaukumu NATO paplašina fokusu, lai cīnītos pret uzlecošo Ķīnu (Nato to Expand Focus to Counter Rising China), balstītu uz Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga interviju izdevumam.
Pēc pilnīgi liekas nedēļu ilgušas minstināšanās, kas atkal būs maksājusi dzīvības, valdība spēra vienīgo loģisko soli, kas bija iespējams pašreizējā situācijā ar straujo Covid-19 pacientu skaita pieaugumu slimnīcās un ārstu izmisuma pilnajām prognozēm, – uz četrām nedēļām ieviesa striktus sociālās dzīves ierobežojumus.
Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).
