Rietumu sabiedrības kolektīvajā apziņā dzīvnieku mīlestība ir "sieviešu specialitāte". Mājdzīvniekus iemīļojušas gan jaunas skolnieces, gan rūdītas "kaķu tantes", par četrkājainajiem draugiem rūpējoties gluži kā par saviem bērniem.
Ledusskapi nosējušie krāsainie magnētiņi ar ainām no apmeklētajām valstīm ar laiku var traucēt atvērt durvis un piekļūt ēdienam, taču tiem ir ārkārtīgi liela nozīme laba noskaņojuma uzturēšanā.
Varam atviegloti nopūsties – rīdzinieki elpo tīrāku gaisu nekā liela daļa pasaules metropoļu iedzīvotāju. Šveices gaisa kvalitātes tehnoloģiju kompānijas IQAir uzturētajā piesārņotāko pasaules pilsētu tiešsaistes kartē gandrīz visas Baltijā esošās mērījumu stacijas iezīmētas zaļā krāsā, kas nozīmē, ka to tuvumā gaisa kvalitāte ir laba.
Ēst vai neēst brokastis? Šis jautājums ik pa laikam nodarbina veselīga dzīvesveida praktizētājus labklājības zemēs. Dzirdētas teorijas gan par pirmās ēdienreizes pozitīvo nozīmi enerģijas uzņemšanā turpmākajai dienai, gan par brokastīm kā traucēkli liekā svara samazināšanas centienos.
Apmēram pirms 25 miljoniem gadu cilvēku un lielo pērtiķu kopīgie senči ģenētiski nošķīrās no mērkaķiem un zaudēja asti. Līdz šim neviens nebija atklājis ģenētisko mutāciju, kas bija atbildīga par šīm dramatiskajām pārmaiņām mūsu fizioloģijā. Taču nu tas ir izdarīts.