Desmitgadēm ilgi zinātnieki lauza šķēpus jautājumā, vai tā dēvēto rongorongo rakstību Lieldienu salā ietekmējuši ieceļotāji no Eiropas. Taču jaunākais pētījums pilnībā apgāzis šo hipotēzi, jo četru aprakstītu plāksnīšu vecuma noteikšanas analīzes nepārprotami parādīja, ka raksti iegravēti krietni pirms XVIII gadsimta sākuma, kad uz salas izkāpa ceļotāji no "vecās pasaules". Senākais raksts uz koka priekšmetiem varētu būt tapis laika posmā no 1493. līdz 1509. gadam, žurnālā Scientific Reports raksta darba autori no Boloņas Universitātes. Tas varētu nozīmēt, ka vietējie iedzīvotāji izveidojuši savu rakstības sistēmu pilnīgi neatkarīgi no citām civilizācijām, jo šī ir viena no nomaļākajām vietām pasaulē. No salas līdz Čīles krastiem ir nepilni četri tūkstoši kilometru, kas ir grūti pārvarams attālums okeānā ar primitīvām laivām un plostiem, kādus izmantoja iezemieši.
Taisnības labad gan jāsaka, ka tieši ar šādiem peldlīdzekļiem tie varēja būt sasnieguši Lieldienu salu XII–XIII gadsimtā, kad tajā esot ieradušies pirmie iedzīvotāji. Pētnieki sliecas domāt, ka tie dzīvojuši izolācijā līdz pat 1722. gadam, kad nomaļo vietu atradis nīderlandiešu jūrasbraucējs Jākobs Rogevēns.