Pat ja Visumā ir saprātīgas, augsti attīstītas dzīvas būtnes, to iespējas tikt prom no dzimtās vietas un paviesoties uz citām planētām varētu būt niecīgas "fizisku ierobežojumu" dēļ. Ar šādu pieņēmumu nākuši klajā Spānijas zinātnieki.
Visuma pētnieki bieži vien koncentrējas uz milzīgajiem attālumiem starp galaktikām un dzīvu būtņu spēju tos pārvarēt vai arī kalkulē atnācēju iespējas izdzīvot nepierastajā vidē, savukārt Atlantico Medio universitātes speciālisti pievērsās citplanētiešu spējai tikt projām no savas planētas.
PLANĒTA KĀ AKVĀRIJS
Viņu aprēķini rāda, ka tas varētu būt grūtāk, nekā varam iedomāties. Pat attīstītām civilizācijām var pietrūkt resursu un zināšanu, kā izlauzties no spēcīgas gravitācijas valgiem un doties starpplanētu ceļojumā. Dažas tā dēvētās superzemes varētu atrasties savas zvaigznes apdzīvojamajā zonā, taču daļa no tām varētu būt tik masīvas, ka gravitācija padara starpplanētu raķešu palaišanu gandrīz neiespējamu.
"Gravitācijas dēļ grūti vai neiespējami pametamas planētas tēls manī raisīja asociācijas ar akvāriju. Līdzība ir spēcīga," pētījuma autors profesors Elio Kviroga velk paralēles ar caurspīdīgu stikla trauku istabā. Zivis redz plašumus ārpus tā, taču prom netiek.
GRAVITĀCIJA TUR CIEŠI
Lai pierādītu, ka citplanētiešiem ir grūti tikt prom no savas planētas, spāņu speciālisti veica vienkāršus gravitācijas aprēķinus. Zināms, ka kosmosa kuģim jālido ar ātrumu 11,19 kilometru sekundē, lai izrautos no Zemes pievilkšanas spēka. Savukārt uz tāda milzeņa kā Kepler-131 b, kas atrodas 746 gaismas gadu attālumā no Zemes, vajadzīgs vismaz trīskārt lielāks ātrums.
Profesors Kviroga Britu starpplanētu biedrības žurnālā Journal of the British Interplanetary Society publicētajā pētījumā izvirzījis hipotēzi, ka planētas ar tik spēcīgu gravitāciju, no kurām var izrauties ar 2,2 reizes lielāku ātrumu nekā no Zemes, varētu uz visiem laikiem bloķēt uz tās esošo civilizāciju došanos kosmosā.
CITĀDA KOMUNIKĀCIJA
Viņam ir arī interesants viedoklis, kādēļ neviens nav atsaucies uz mūsu sūtītajiem radiosignāliem. Piemēram, Jupiteram līdzīgu ūdens pasauļu iemītnieki, viņaprāt, izmanto pavisam citādas komunikācijas formas, kas ļauj sūtīt signālu simtiem kilometru attālumā bez jebkādu tehnoloģiju palīdzības. Tās izveidojušās evolūcijas procesā un pilnībā atšķiras no mūsu saziņas, tādēļ šādi radījumi radiosignālus nemaz nespēj uztvert un atbildēt uz tiem.
Šī iemesla dēļ astronomi koncentrējas nevis uz saprātīgas civilizācijas, bet vienkāršāko dzīvības formu meklējumiem. Ja uz kādas planētas vai pavadoņa izdosies atrast nepārprotamus pierādījumus dzīvu būtņu eksistencei, tas būs nopietns iemesls, lai attīstītu tehnoloģijas un instrumentus detalizētākai attiecīgo kosmisko ķermeņu izpētei.
Spānijas speciālistu veiktais pētījums ir kārtējais mēģinājums izskaidrot tā dēvēto Fermi paradoksu, kas nodarbina astronomu prātu jau septiņas desmitgades. 1950. gadā Enriko Fermi aktualizēja jautājumu: kāpēc Visumā, kurā ir 200 miljardu triljonu zvaigžņu un vēl vairāk planētu, no kurām daudzas spēj uzturēt dzīvību, Zemes zinātnieki nav pamanījuši nevienu ārpuszemes civilizāciju.