Sanāksmē prioritāri izskatāmie jautājumi bija ilgtermiņa atbalsts Ukrainai un turpmākā NATO sabiedroto loma Ukrainas bruņoto spēku apgādē un apmācībās. Braže akcentēja, ka stratēģiska prioritāte un mērķis ir alianses Vašingtonas samitā vienoties par atbalsta pakoti Ukrainai, ar kuru NATO sniegtu nozīmīgu militāru un finansiālu atbalstu Ukrainai ilgtermiņā.
Latvijas ārlietu ministre skaidroja, ka pakotne paredz politisku, finansiālu un praktisku palīdzību, lai stiprinātu Ukrainas pašaizsardzības spējas cīņā pret Krieviju, kā arī lai palīdzētu Ukrainai tās ceļā uz NATO. Braže akcentē, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.
"Papildu līdz šim sniegtajam atbalstam šogad maijā Latvija un Ukraina parakstīja divpusējo vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Tajā Latvija ir apņēmusies Ukrainas militāram atbalstam veltīt vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamo gadu laikā," norādīja Braže.
Latvijas ārlietu ministre sanāksmē uzsvēra vajadzību turpināt sabiedroto diskusijas par NATO politiku pret Krievijas agresiju. Lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību, nepieciešams konsekventi īstenot Krievijas iegrožošanu.
Braže sanāksmes laikā pauda atbalstu alianses aizsardzības industrijas stiprināšanai, īpaši NATO Austrumu flangā, tajā skaitā Latvijā. Cita starpā tas paredz saīsināt un arī veidot jaunas piegāžu ķēdes militārajām vajadzībām. Viņa uzsvēra, ka patlaban turpinās darbs pie NATO reģionālo aizsardzības plānu ieviešanas. Viņa norādīja, ka atturēšanā un aizsardzībā ir nemainīga NATO gatavība reaģēt nekavējoties un aizsargāt katru alianses teritorijas kvadrātcentimetru.
Braže arī akcentēja, ka NATO 75.gadskārtas samits Vašingtonā iezīmēs vēsturisku pagrieziena punktu alianses vēsturē. Viņa norādīja, ka Vašingtonas samitā absolūts vairākums NATO sabiedroto būs sasnieguši vismaz 2% no IKP ieguldījuma aizsardzībā un atsevišķi sabiedrotie pat krietni vairāk. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis šo mērķi jau ir pārsniegušas - patlaban Latvijas iemaksas aizsardzībā veido 3,11% no IKP.
Kopumā neformālajā sanāksmē Prāgā ārlietu ministri pārrunāja alianses prioritātes un NATO valstu un valdību vadītāju samitā Vašingtonā no 9.jūlija 11.jūlijam izskatāmos jautājumus. Tāpat ministri sprieda par sadarbības stiprināšanu ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā - Austrāliju, Dienvidkoreju, Japānu, Jaunzēlandi - īpaši kiberdrošības, hibrīdā apdraudējuma un tehnoloģiju jomās.
Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka NATO un visām tās partnervalstīm, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģionā, ir jāturpina iestāties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību un tādām vērtībām kā demokrātija un likuma vara. Latvijai ir svarīgi, ka, raugoties uz drošību visaptveroši, uzmanību pievērš arī drošības stiprināšanai alianses dienvidos.