Hamburga ir vieta, kurā kopā saplūdis gan parku zaļums un Otrā pasaules kara liecības, gan ostas īpašā pievilcība, kas vedina nodoties ilgiem pilsētas klejojumiem un atklāt sev veselu tiltu pasauli.
Ja gribas ceļot uz kādu valsti, kura nekad gluži vienkārši nevar apnikt, jābrauc uz Ameriku – tur var gan iepazīt dabas brīnumaino varenību un skaistumu, gan piepildīt bērnības sapņus, traucoties vistrakākajā karuselī, gan izbaudīt romantisku nakti zem zvaigznēm un nebeidzamu ceļa sajūtu, dodoties kārtīgā road trip.
Sagaidīt pavasari Buenosairesā ir laba doma ne tikai pēc zaļuma un saules izslāpušajiem, bet arī tiem, kuri grib sajust īpašus dejas ritmus, novērtēt ziedu un putnu krāšņumu un... ēst daudz gaļas.
Rietumu Ukrainas metropole Ļvova šobrīd ir brīnišķīgā stadijā – pagātnes spozme nav pārvērsta globālajā masu "skaistumā", Eiropas regulas vēl nenosaka, kur būs bučoties, smēķēt vai veļu žaut, ēkas ir apdrupuši skaistas, un cilvēku emocijas vēl nav ieslodzītas tikai virtuālajā realitātē. Šī ir dzīva pilsēta ar senās Eiropas garšu, un to noteikti ir vērts apmeklēt kaut uz pāris dienām.
Līču zeme jeb Lahemā ciemi Igaunijas ziemeļos padomju laikā bija aizliegtā zona, mūsdienās tie vilina ne tikai ar kolorītu vēsturi, bet arī kultūru, atjaunotām muižām un neskartu dabu. Jā, arī ļoti labi ceļi un kaimiņi, kas sargā cits cita īpašumu, ir liels pluss.
Pavasaris ir īstais laiks, lai dotos klejot dabā, – putnu balsis, zaļums, kas vēl tikai šķiļas, un Latvijas pelēkais krāšņums, kas aizved līdz Dunikas tīrelim, Papes dabas parkam un Embūtes tritoniem.
Katrā pasaules valstī dzīvo romi, kam vietējā tauta devusi arī savu nosaukumu – Latvijā viņi gadsimtiem ilgi bijuši zināmi kā čigāni, un ar šo vārdu kļuvuši arī par mūsu kultūras un kopējās mentalitātes sastāvdaļu. Lai arī skaitliski tā vienmēr bijusi neliela iedzīvotāju daļa, tomēr kompakta, pamanāma un nedaudz citāda. Tā kā šonedēļ 8. aprīlī tiek atzīmēta pasaules romu diena, arī SestDiena ieskatās
Latvijas čigānu kultūras mantojumā.
Sniegotas virsotnes, jurtas un tālēs izgaistoši ganāmpulki ir visas Centrālāzijas vizītkarte, toties Isikuls norāda nepārprotami – esam Kirgizstānā, reģionā, kur Tjanšana kalni izauklējuši otru vislielāko augstkalnu ezeru pasaulē. Dzīve ap to vijas kārtu kārtām – zeltītu saulrietu, balti krāsotu papeļu un kolorītu paradoksu pilna.
Līdzās vietējam kolorītam un tūristu daudznacionālajām balsīm Mūžīgā pilsēta Roma arvien no jauna apliecina savu nemirstīgo vārdu, piedāvājot pazust citu laiku plūsmā un pēc dievnamu izstaigāšanas ieraudzīt gan dievišķo, gan pasaulīgo
Pēdējos gadus, kad no Rietumeiropas regulāri pienāk biedējošas vēstis par teroraktiem, bēgļu krīzi, masveida protestiem, Parīze bijusi viens no šo negatīvo ziņu epicentriem. Vai tiešām aizēnots pat tās sen izkoptais gaismas un mīlestības pilsētas tēls?
Kur Latvijā ir Balkanu kalni un pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis? Protams, Latgalē, kur īpaši skaistu dabas taku netrūkst, bet no sniega pieputinātiem ceļiem nav jābaidās, jo ķibeles gadījumā palīdzība nebūs jālūdz divreiz.
Iberas mitrāji un Misjonesas province, iespējams, nebūs pirmā vieta, kuru apmeklēt Argentīnas ceļojuma laikā, taču šis ir sajūtu reģions – bez burzmas, bez sakariem ar ārpasauli, putnu valstībā, kur zāle un ūdens līdz viduklim. Kur var pabūt ārpus laika, tumšajās naktīs vērojot zvaigznes tālumā.