Veselības aprūpes sistēma Latvijā nav glaimojoša saviem iedzīvotājiem. Jaunākais valdības piedāvājums – mēs jūs ārstēsim, ja piemaksāsiet. Un ir pamatotas bažas, ka par to tāpat saņemsim tikai to veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kādu pašlaik.
Aknu slimības nav tikai hepatīta slimnieku vai alkoholiķu problēma, kaut arī nenoliedzami šīs kategorijas ir ar pastiprinātu risku. Taču arī mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids un neveselīgais uzturs un medikamentu lietošanas paradumi dara savu…
Ir neskaitāmi ieteikumi, kā veidot savu ēdienkarti, taču, ko izvēlamies ņemt vērā un cik viegli veselīga uztura principus realizēt ikdienā, atkarīgs no pieredzes, ko iegūstam bērnībā. Ir dzirdēts, ka vecāki sūdzas: mans bērns grib ēst tikai brokastu pārslas un cīsiņus ar kečupu… Bet, mīļie vecāki, kā tad tas bērns uzzināja, kā garšo šie cīsiņi, ja ne jūs paši tos ar savu "gādīgo roku" viņiem esat pasnieguši, vai ne? Ir skaidrs, ka ar pamata ēdienreizēm dienas gaitā vien ir par maz un gan pieaugušajiem, gan bērniem kaut ko uzkost gribas arī maltīšu starplaikos. Vārdu sakot, panašķēties. Bet arī našķēties var dažādi un pat ļoti veselīgi.
Tuvojoties vasaras sezonai, daudziem aktualizējas jautājums, vai un kā vajadzētu atbrīvoties no kāda lieka kilograma, kas piezadzies ziemas mēnešos un ērti paslēpies zem lielajiem džemperiem un siltajām jakām. Uztura speciālisti un sporta treneri gan ir vienisprātis – veselīgi ēst un kustēties nepieciešams visa gada garumā, nevis sezonāli un kampaņveidīgi, jo, cilvēkam novecojot, vielmaiņa kļūst lēnāka un katru gadu šādā "kampaņā" rezultātu sasniegt būs arvien grūtāk.
Onkoloģijas slimniekiem, arī tad, ja pēc operācijas un ķīmijterapijas kursa pirmais ārstu slēdziens ir optimistisks – vēža vairs nav –, pārbaudes ir jāveic atkārtoti noteiktos laika intervālos, lai pārliecinātos, ka slimība ir atkāpusies un neatgriezīsies. Arī atveseļošanās periodā svarīgi, lai diagnostika būtu maksimāli precīza. Par to pacienti pārliecinās uz savas ādas. Savā pieredzē dalās krūts vēzi pārcietusī Sintija.
Vēl nav pagājuši ne trīs mēneši kopš brīža, kad, iespējams, apņēmāties ar jaunu gadu sākt arī jaunu, skaistu dzīvi, ķeroties pie sporta nodarbībām. Tomēr ne visiem izdodas savu apņemšanos saglabāt ilgtermiņā. Kā saka sporta psiholoģe un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Žermēna Vazne: "Iesākt ir ļoti, ļoti viegli, bet ir ļoti grūti nepārtraukt." Atkarībā no personības īpatnībām un gūtās pieredzes dažādiem cilvēkiem būs piemērota atšķirīga pieeja. Daudziem liela nozīme sportošanas procesā ir iespējai socializēties, jo tā viņi gūst atbalstu un papildu motivāciju, kamēr citiem labāk patīk un izdodas sportot vienatnē.
Laikā, kad viens no skaistākajiem pavasara vēstnešiem ir skrējēju skaita palielināšanās galvaspilsētas ielās, kustības un aktīvas laika pavadīšanas entuziasti sarūpējuši rīdziniekiem iespēju vēl labāk sagatavoties maijā gaidāmajam Rīgas maratonam un citiem šīs sezonas skriešanas sacensību seriāliem. Turpmākajās nedēļās katru otrdienas pievakari Daugavas abos krastos norisināsies Asics Rīgas tiltu skrējiens. Pirmais no tiem – 21. martā.
Lai ikgadējā gripas vīrusa "karstākajā" laikā, kas ir patlaban, gripa nenāktu ciemos arī pie mums, jācenšas nesatikt to pašiem savā ceļā. Kā tas izdarāms, stāsta ārstes, kuras ikdienā saskaras ne tikai ar gripas slimniekiem, bet arī ar cilvēku nezināšanu vienkāršās lietās, kas var palīdzēt izvairīties no saslimšanas.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nepietiekamu laiku velta miegam, secināts Benu aptiekas veiktajā aptaujā. Izrādās, gandrīz katrs trešais (30%) naktī guļ 5–7 stundas, bet aptuveni katrs piektais (22%) miegā pavada tikai līdz piecām stundām. Veselīgu miegu 7–9 stundu garumā Latvijā izbauda tikai 32% sieviešu un 38% vīriešu.
Veselīgs cilvēks ir skaists cilvēks, liecina 20.–30. gadu Latvijas preses izdevumos atrodamie veselīga dzīvesveida ieteikumi. "Kopjot un glabājot veselību, mēs kopjam un glabājam skaistumu. Veselīga ģīmja krāsa, dabīgi sārti vaigi, spožas priecīgas acis, smaidošas sārtas lūpas, balti veselīgi zobi, vingrs, lokans, spēcīgs stāvs (ne pārāk tauks, ne pārāk liess!), elastīga, tīra āda, labs gara stāvoklis – ir galvenās skaistuma pazīmes," raksta žurnāls Zeltene 1928. gadā*.
Ziemas sezonas aktualitāte saistībā ar ēdiena baudīšanu, šķiet, ir gadumijas svētki, kad bagātīgie svinību galdi nereti beidzas ar pārēšanos. Tiesa, līdz tai tradicionāli spējam nokļūt arī jebkuros citos svētkos, jo paradums svinības = daudz ēdiena ir dziļi iesakņojies. Tāpat liekas, ka mūsdienu sabiedrībā arī ikdienā mēdzam apēst vairāk, nekā organismam būtu nepieciešams, tāpēc Sveiks un vesels sarunā ar uztura speciālisti Evu Kataju pievēršas ne tik daudz tam, KO ēst, cik tam, KĀ ēst. Viņa gan uzreiz norāda, ka noteikumi par optimālo porciju lielumu un sastāvu, maltīšu reizēm u. tml. nevar būt kā akmenī iecirsti, jo jāņem vērā katra cilvēka individualitāte – mēs cits no cita ļoti atšķiramies, sākot no ķermeņa uzbūves, reakcijām uz stresu un beidzot ar fizisko aktivitāti un dzīvesveidu.
