Šā gada oktobra sākumā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Bans Ki Muns paziņoja, ka 4. novembrī stāsies spēkā Parīzes Klimata vienošanās – patlaban nozīmīgākais starptautiskais līgums par izmešu daudzuma samazināšanu atmosfērā, kam jānomaina 1992. gadā apstiprinātais Kioto protokols.
Šajā plānošanas periodā, respektīvi, līdz 2020. gadam, Latvijai pieejams Eiropas Savienības (ES) finansējums teju 142 miljonu eiro apmērā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, kas, vienkāršiem vārdiem runājot, nozīmē māju siltināšanas pasākumus.
Protams, arī Latvijā aizvien vairāk ir tādu cilvēku, kas uzskata, ka velobraukšanai sezonalitāte nepastāv, jo ļoti sniegotas ziemas pie mums ir reti un, ja jau skandināvi var mīt pedāļus pat sniegputenī, kāpēc mēs nevarētu. Taču tiem, kas kaut kam tādam vēl nav nobrieduši, gada aukstajos mēnešos jo aktuālāks kļūst jautājums, kur glabāt divriteni. Īpaši, ja dzīvesvieta ir neliels dzīvoklis.
"Neatkarīgi" – vārds, kas šos cilvēkus, šķiet, raksturo visprecīzāk. Neatkarīgi no gadalaika un laika apstākļiem, aizspriedumiem un bailēm. Pilsētas ielās aizvien lielākā skaitā arī ziemā sastopamie riteņbraucēji. Cilvēki, kuri šo transporta veidu izvēlējušies, jo tas patīk vislabāk.
"Ne vienmēr nepieciešami lieli, gigantisku projektu līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūru. Arī ar mazākiem ieguldījumiem var daudz paveikt, ja vēlas," uzskata Mazsalacas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Valdis Kampuss. Viņš īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka Salacas ieleja – teritorijā jau vairāk nekā 15 gadu rūpējas par Mazsalacas pusē tūristu kājāmgājēju iecienītāko maršrutu – Skaņākalna parku.
"Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas," uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
"Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.Neparedzamais līmenis
Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu karengravas, Sproģu gravas.