Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Anna Strapcāne

Eksakto zinātņu eksāmens pašu priekam(13)

Iespējams, kādai daļai skolēnu centralizētais eksāmens fizikā, ķīmijā vai bioloģijā nesagādā nekādas grūtības, taču nenoliedzami lielākā daļa jauniešu šos eksāmenus minēs kā grūtākos. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ierasti tikai pāris skolēnu izglītības iestādē izvēlas iet šo ceļu, un nav noslēpums, ka ir arī skolas, kurās šādu jauniešu nav vispār, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Eksāmens pašu priekam

Iespējams, kādai daļai skolēnu centralizētais eksāmens fizikā, ķīmijā vai bioloģijā nesagādā nekādas grūtības, taču nenoliedzami lielākā daļa jauniešu šos eksāmenus minēs kā grūtākos. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ierasti tikai pāris skolēnu izglītības iestādē izvēlas iet šo ceļu, un nav noslēpums, ka ir arī skolas, kurās šādu jauniešu nav vispār.

Atbildība par bērnu drošību arī izglītības iestādēm(2)

Vecāku sarunas ar bērnu par ceļu satiksmes drošību ir neatsveramas, taču liela loma skolēnu izglītošanā šajos jautājumos ir arī izglītības iestādēm, tai skaitā – bērnudārziem. Pēdējos gados ir pozitīva tendence, ka aizvien vairāk skolu domā, kā interesantāk sniegt bērniem zināšanas par drošību uz ceļa, un tās vairs nav tikai retas audzināšanas stundas. Daļā skolu ir pat obligāta prasība iegūt velosipēda vadītāja apliecību, un tas būtībā ir skolas uzdevums, īpaši, ja skolēni ceļu no mājām līdz izglītības iestādei mēro ar velosipēdu.

Bērns uz ceļa – zinošs un drošs

Vispirms pār ceļu pārripo bumba, un tad skrien bērns – var pilnīgi droši apgalvot, ka šāda aina vērojama ne tikai reklāmās un filmās. Sākoties siltajam laikam un noslēdzoties mācību gadam, pat lielāko dienas daļu bērni pavada ārā, bieži vien turpat, mājas pagalmā, kur blakus pa ceļu brauc mašīnas.

Āda jāpasargā, arī ejot uz veikalu(1)

Nedaudz apmācies laiks, blāva saule debesīs un nepieciešamība pēc siltākas jakas nebūt nenozīmē, ka par ādas aizsardzību pret ultravioletajiem (UV) stariem nav jādomā. Ierasti šī tēma cilvēkiem kļūst aktuāla siltākajos vasaras mēnešos – jūlijā un augustā, kad nemitīgi tiek atgādināts par augsto UV starojuma līmeni, taču jau tagad tai jābūt vienai no cilvēku rūpēm. Diemžēl realitātē tā nav, un tas atspoguļojas arī statistikā.

Automašīna kļūdas vēl piedos, motocikls – ne(2)

Vasara bez skaļās motora rūkoņas, šķiet, vairs nav iedomājama, jo ik pa brīdim garām pašaujas kāds motocikls. Arī speciālisti novērojuši, ka tā sāk kļūt par modes tendenci, taču līdz ar šī transportlīdzekļa iegādi nāk arī atbildība par savu un citu dzīvību, jo diemžēl motociklistu gūtās traumas nereti ir ļoti smagas.

Ne tikai cīņa ar vīrusiem

Cīņa ar vīrusiem un citām saslimšanām - tā ir pirmā asociācija, ja iedomājamies par cilvēka imūno sistēmu, tomēr ar to vien tās funkcijas nebeidzas. Būtībā visa organisma darbība, arī augšana un adekvāta centrālās nervu sistēmas attīstība, zināmā mērā atkarīga no imūnās sistēmas. Šī iemesla dēļ ikvienam ir svarīgi domāt par to, kā uzturēt savu organismu pēc iespējas veselāku, tādējādi stiprinot arī imūno sistēmu.

Āda jāpasargā, arī ejot uz veikalu

Nedaudz apmācies laiks, blāva saule debesīs un nepieciešamība pēc siltākas jakas nebūt nenozīmē, ka par ādas aizsardzību pret ultravioletajiem (UV) stariem nav jādomā. Ierasti šī tēma cilvēkiem kļūst aktuāla siltākajos vasaras mēnešos - jūlijā un augustā, kad nemitīgi tiek atgādināts par augsto UV starojuma līmeni, taču jau tagad tai jābūt vienai no cilvēku rūpēm. Diemžēl realitātē tā nav, un tas atspoguļojas arī statistikā.

Pusdienu maltīte par grašiem

1,42 eiro ir visbiežāk sastopamā cena, par kādu ēdinātāju firmas vienam skolēnam nodrošina kompleksās pusdienas. Tādu pašu summu par brīvpusdienām vienam skolēnam maksā arī valsts. Un šis faktors lielā mērā nosaka to, ka dārgāks, bet, iespējams, kvalitatīvāks pakalpojums netiks izvēlēts. Turklāt šajā summā ietilpst arī firmu darbinieku atalgojums, komunālie un citi maksājumi, pašiem produktiem nereti atlicinot vien nelielu daļu - vidēji mazāk nekā eiro.

Atbildība arī izglītības iestādēm

Vecāku sarunas ar bērnu par ceļu satiksmes drošību ir neatsveramas, taču liela loma skolēnu izglītošanā šajos jautājumos ir arī izglītības iestādēm, tai skaitā - bērnudārziem. Pēdējos gados ir pozitīva tendence, ka aizvien vairāk skolu domā, kā interesantāk sniegt bērniem zināšanas par drošību uz ceļa, un tās vairs nav tikai retas audzināšanas stundas. Daļā skolu ir pat obligāta prasība iegūt velosipēda vadītāja apliecību, un tas būtībā ir skolas uzdevums, īpaši, ja skolēni ceļu no mājām līdz izglītības iestādei mēro ar velosipēdu.

Bērns uz ceļa - zinošs un drošs

Vispirms pār ceļu pārripo bumba, un tad skrien bērns - var pilnīgi droši apgalvot, ka šāda aina vērojama ne tikai reklāmās un filmās. Sākoties siltajam laikam un noslēdzoties mācību gadam, pat lielāko dienas daļu bērni pavada ārā, bieži vien turpat, mājas pagalmā, kur blakus pa ceļu brauc mašīnas. Lai notiktu negadījums, nav nepieciešams lielceļš, pietiek ar nelielu ieliņu.

Automašīna kļūdas vēl piedos, motocikls - ne

Vasara bez skaļās motora rūkoņas, šķiet, vairs nav iedomājama, jo ik pa brīdim garām pašaujas kāds motocikls. Arī speciālisti novērojuši, ka tā sāk kļūt par modes tendenci, taču līdz ar šī transportlīdzekļa iegādi nāk arī atbildība par savu un citu dzīvību, jo diemžēl motociklistu gūtās traumas nereti ir ļoti smagas.

Ar talantīgajiem - ja pietiek meistarības

«Ar talantīgiem bērniem neviens nestrādā un nestrādās, kamēr netiks pārveidotas mācību programmas,» tā reālo situāciju Latvijas vispārizglītojošajās skolās raksturo Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Austra Reihenova. Viņa, runājot par šo tematu, ir skarba, taču Skolas Dienas novērojumi liecina, ka situācija skolās ir ļoti dažāda un lielā mērā atkarīga no pedagogu vēlmes strādāt papildus, par spīti dažādiem ierobežojošajiem faktoriem. Citur risinājumus meklē arī pašvaldības.

Vecāki iespēju robežās dara paši

Neliela daļa skolēnu vecāku uzskata, ka izglītības iestādē bērniem vienkārši ir jāmācās un skolēna talantus attīsta vai nu paši vecāki, vai dažādi pulciņi, turpretim pārliecinoši lielākā daļa domā, ka skolās pedagogiem ir jāspēj pamanīt bērna talantus un tos jāmāk attīstīt. Biedrības Latvijas vecāku kustība pētījums gan atklāj, ka skolās nav instrumentu, lai to arī darītu.

Krūšu veselība jāuzmana katrai sievietei(3)

Krūšu pašpārbaudei vajadzētu būt kā normai ikvienai sievietei, turklāt katrai sievietei jebkurā vecumā vajadzētu mācēt pašai savas krūtis iztaustīt un spēt noteikt, vai ir notikušas kādas izmaiņas, kuru dēļ vajadzētu vērsties pie ārsta.

Skrīninga programmu neizmanto pat par valsts naudu(22)

Aptuveni 1100 Latvijas sievietēm gada laikā tiek diagnosticēts krūts vēzis, savukārt aptuveni 400 sieviešu no šīs slimības ik gadu mirst. Turklāt aptuveni trešdaļa no atklātajiem krūts vēža gadījumiem tiek diagnosticēta 3. un 4. stadijā.

Krūts vēzis deva iespēju saprast, kas dzīvē ir vissvarīgākais(10)

Kad gatavojies sarunai ar vēža pacientu, neviļus domā par asarām, dzīves netaisnību, smagiem pārdzīvojumiem un bēdīgu dzīves periodu, bet negaidi, kad sarunas biedrene teiks: "Tā bija labākā likteņa dāvana, kāda man ir bijusi." Tomēr tieši tā savu stāstu iesāk Austra. Krūts vēzis devis sievietei iespēju mainīt dzīvi, ģimenē labāk saprast citam citu un saprast, kas ir tās būtiskās lietas dzīvē, kas dara viņu laimīgu.

Beidzot filmas rādīs arī skolās(5)

Vēl nesen Nacionālais kino centrs (NKC) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru radīja informatīvu izdevumu Kino skolās, kura mērķis ir veicināt Latvijas filmu pieejamību un izmantošanu vispārizglītojošo skolu mācību procesā, taču šobrīd, noslēdzoties vēl vienam projektam, skolām būs iespēja izmantot arī apjomīgu filmu kolekciju DVD formātā. Tas ir solis uz priekšu gan skolēnu izpratnes radīšanā par latviešu kino, gan Latvijas kino pieejamībai kā tādai.

Bez naudas nav arī zāļu(42)

Diemžēl Latvijā vēža pacientiem netiek nodrošinātas Eiropas vēža ārstēšanas vadlīnijās ieteiktās efektīvākās terapijas shēmas, un mūsu valsts pacientiem ir ierobežotākas ārstēšanās iespējas tikai tāpēc, ka viņi dzīvo Latvijā.

E-risinājumi arī veselības aprūpē(4)

Vienota digitālā tirgus vīzija ir tas, uz ko šobrīd virzās Eiropas Savienība. Turklāt tas attiecas arī uz XXI gadsimtam atbilstošu veselības aprūpi. Aizvien vairāk šajā jomā visā pasaulē tiek izmantotas IT tehnoloģijas, kas gan ārstiem, gan pacientiem sniedz jaunas iespējas.

Uztvēra vēzi kā lielāko dāvanu(13)

Kad gatavojies sarunai ar vēža pacientu, neviļus domā par asarām, dzīves netaisnību, smagiem pārdzīvojumiem un bēdīgu dzīves periodu, bet negaidi, kad sarunas biedrene teiks: "Tā bija labākā likteņa dāvana, kāda man ir bijusi." Tomēr tieši tā savu stāstu iesāk Austra. Krūts vēzis devis sievietei iespēju mainīt dzīvi, ģimenē labāk saprast citam citu un saprast, kas ir tās būtiskās lietas dzīvē, kas dara viņu laimīgu, ceturtdien lasāms laikraksta Diena pielikumā Veselības diena.

E-risinājumi arī veselības aprūpē

Vienota digitālā tirgus vīzija ir tas, uz ko šobrīd virzās Eiropas Savienība. Turklāt tas attiecas arī uz XXI gadsimtam atbilstošu veselības aprūpi. Aizvien vairāk šajā jomā visā pasaulē tiek izmantotas IT tehnoloģijas, kas gan ārstiem, gan pacientiem sniedz jaunas iespējas. Eksperti uzskata, ka no šīm tendencēm nav iespējams izvairīties, tāpēc katrai valstij jādomā, ka dažādi IT risinājumi var sniegt būtisku ieguldījumu veselības aprūpes jomā. Latvijas gan pagaidām vēl nav to valstu vidū, kas šajā jomā izceļas.

Bez naudas nav arī zāļu

Diemžēl Latvijā vēža pacientiem netiek nodrošinātas Eiropas vēža ārstēšanas vadlīnijās ieteiktās efektīvākās terapijas shēmas, un mūsu valsts pacientiem ir ierobežotākas ārstēšanās iespējas tikai tāpēc, ka viņi dzīvo Latvijā.

Arī par valsts naudu neizmanto

Aptuveni 1100 Latvijas sievietēm gada laikā tiek diagnosticēts krūts vēzis, savukārt aptuveni 400 sieviešu no šīs slimības ik gadu mirst. Turklāt aptuveni trešdaļa no atklātajiem krūts vēža gadījumiem tiek diagnosticēta 3. un 4. stadijā. Lai uzlabotu situāciju, jau 2009. gadā tika ieviesta vēža savlaicīgas atklāšanas programma - krūts vēža pārbaudi 50-69 gadus vecām sievietēm valsts apmaksā reizi divos gados.

Reģionālie vēstneši pamudina un iedrošina

Kamēr Skandināvijā aptuveni 70% mērķgrupas sieviešu atsaucas aicinājumam izmantot valsts apmaksātus krūts vēža diagnostikas izmeklējumus, tikmēr Latvijā atsaucība ir divas reizes mazāka. Šī iemesla dēļ jau piekto gadu krūts vēža pacientu biedrība Vita un Latvijas Basketbola savienība organizē krūts veselības informatīvo kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!. Turklāt šogad būtiski palielināta reģionālo vēstnešu kustība.

Krūšu veselība jāuzmana katrai

Krūšu pašpārbaudei vajadzētu būt kā normai ikvienai sievietei, turklāt katrai sievietei jebkurā vecumā vajadzētu mācēt pašai savas krūtis iztaustīt un spēt noteikt, vai ir notikušas kādas izmaiņas, kuru dēļ vajadzētu vērsties pie ārsta. Taču, lai gan ir pieejama plaša informācija par krūšu pašpārbaudes nozīmi un netrūkst arī pamācību, kā to pareizi darīt, speciālisti praksē redz, ka aptuveni puse sieviešu regulāru krūšu pašpārbaudi neveic. Tāpēc lielāku lomu vajadzētu uzņemties ģimenes ārstiem.

Uztvēra vēzi kā lielāko dāvanu

Kad gatavojies sarunai ar vēža pacientu, neviļus domā par asarām, dzīves netaisnību, smagiem pārdzīvojumiem un bēdīgu dzīves periodu, bet negaidi, kad sarunas biedrene teiks: «Tā bija labākā likteņa dāvana, kāda man ir bijusi.» Tomēr tieši tā savu stāstu iesāk Austra. Krūts vēzis devis sievietei iespēju mainīt dzīvi, ģimenē labāk saprast citam citu un saprast, kas ir tās būtiskās lietas dzīvē, kas dara viņu laimīgu.

Sperts solis uz priekšu latviešu kino pieejamībai izglītības iestādēs

Vēl nesen Nacionālais kino centrs (NKC) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru radīja informatīvu izdevumu Kino skolās, kura mērķis ir veicināt Latvijas filmu pieejamību un izmantošanu vispārizglītojošo skolu mācību procesā, taču šobrīd, noslēdzoties vēl vienam projektam, skolām būs iespēja izmantot arī apjomīgu filmu kolekciju DVD formātā. Tas ir solis uz priekšu gan skolēnu izpratnes radīšanā par latviešu kino, gan Latvijas kino pieejamībai kā tādai.

Ar sabiedrības atbalstu ne vienmēr pietiek

«Ieva nav velti dzīvojusi,» runājot ar Dienu, atzīst viņas ārstējošā ārste Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) cistiskās fibrozes speciāliste Vija Švābe. Viņa ir iekustinājusi ledu. Diemžēl Ievas stāstam nav cerēto laimīgo beigu. Viņai neizdevās sagaidīt donora plaušu. Tomēr tas vēlreiz liek aizdomāties, cik nozīmīga ir orgānu ziedošana pēc nāves. Iespējams, ja sabiedrības attieksme pret to būtu citāda, šim stāstam varētu likt tikai komatu.