Regularitātes nozīme
Kā Dienai skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, onkoloģe Dace Baltiņa, sievietei krūtis jāpārbauda regulāri, jo tas ir viens no orgāniem, kurā mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības. Tā kā dzīvē apmēram 12 reizes biežāk sastopamas labdabīgas pārmaiņas, krūšu pārbaudes sievietēm noder drošībai - ja sievietes kaut ko satausta, ir svarīgi nedomāt drūmas domas, bet savlaicīgi doties pie ārsta un pārbaudīt veselību.
Pēc D. Baltiņas ieteikumiem, katrai sievietei pašai regulāri jātausta savas krūtis reizi mēnesī. Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, kuras lieto hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājtabletes un kurām raksturīga regulāra asiņošana vai smērēšanās, piemērotākais pārbaudes laiks ir jauna iepakojuma atvēršanas diena jeb pirmās 10 dienas no menstruālās asiņošanas brīža. Šajā laikā fizioloģiski krūtis ir vismīkstākās, tādējādi arī vispiemērotākās pārbaudei. Savukārt sievietēm, kurām menstruāciju vairs nav, nepieciešamība pēc pārbaudes jāizvērtē, vadoties pēc situācijas, jo menopauzes stadijā pārbaudes laiks nav būtisks.
Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule Dienai uzsver krūšu pašpārbaudes nozīmi. Pirmkārt, jau katrai sievietei vajadzētu pazīt ikvienu sava ķermeņa vietiņu, lai laikus varētu pamanīt izmaiņas. Otrkārt, krūšu masāža uzlabo mikrocirkulāciju. Speciāliste gan atzīmē, ka krūšu pašpārbaude noteikti nevar būt tikpat efektīva kā speciāli izmeklējumi pie ārsta, tāpēc bez vizītes kaut vai pie ginekologa iztikt nevar. Mamogrāfijas laikā iespējams atrast arī tādus veidojumus, ko pats cilvēks sataustīt nevar.
Pret bailēm
Lai gan 90% gadījumu veidojumus krūtīs atrod sievietes pašas, pēc D. Baltiņas novērojumiem, tikai aptuveni puse sieviešu veic pašpārbaudes. Liela daļa sieviešu saka, ka nezina, kā to darīt, vai arī baidās atklāt krūtī kādu veidojumu. «Sievietēm liekas, ka tur ir visādas briesmu lietas, taču, kad es kā ārsts iztaustu, iespējams, nekas tik briesmīgs tur nav,» stāsta speciāliste.
Cita problēma ir tā, ka vecāka gadagājuma sievietes, kurām ir lielāks risks saslimt ar krūts vēzi, pie ginekologa dodas nelabprāt. Ja jaunas sievietes nepieciešamību apmeklēt ginekologu pieņēmušas kā normu, tad sievieti pēc 50 gadu vecuma ir lielākas iespējas ieraudzīt pie ģimenes ārsta, nevis ginekologa. Līdz ar to lielāka loma jāuzņemas ģimenes ārstiem. Pirmkārt, ģimenes ārsts var jautāt sievietei, vai viņa veic pašpārbaudes. Otrkārt, ģimenes ārstam ir iespēja un pienākums sievieti mudināt izmantot valsts apmaksātā skrīninga iespējas. Savukārt reizi gadā arī ģimenes ārstam vajadzētu iztaustīt sievietes krūtis, uzskata D. Baltiņa.
Jāstāsta skolā
D. Matule uzskata, ka par krūšu pašpārbaudi jāstāsta meitenēm jau skolā veselības mācības laikā. Savas krūtis sievieti jāiepazīst jau tad, kad sāk veidoties krūšu dziedzeri. Pēc padoma jauna sieviete var vērsties pie sava ģimenes ārsta un tad jau pie ginekologa, kuram kaut reizi kārtīgi jāparāda sievietei, kā šo pārbaudi veikt pašai, jo nepietiek ar ginekoloģisko izmeklēšanu reizi gadā. Turklāt skolā, runājot par šīm lietām, tai skaitā stāstot par mamogrāfiju un citiem izmeklējumiem, katra skolēna ģimenē var veidoties pozitīvi paradumi, uzskata D. Baltiņa. Respektīvi, bērni var mājās pajautāt savām mammām, tantēm un vecmammām, vai viņas gājušas pie ārsta un vai pārbaudījušas savu veselību. Speciāliste arī atzīmē, ka citās valstīs bērniem pat ir tāds mājas darbs - pajautāt mammai, vai viņa bijusi uz mamogrāfijas procedūru. Ja to jautā bērns, tad ir lielākas iespējas, ka sieviete savu veselību pārbaudīs.