Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 16. maijs
Edijs, Edvīns

Guntars Gūte

Domāt ilgtermiņā

Ceturtdien Dienā publicētajā intervijā auditorkompānijas EY Latvija partnere nodokļu, juridiskajā, grāmatvedības un atbilstības praksē Ilona Butāne akcentēja, ka nodokļu politika ir jāskata un jāveido, skatoties un domājot ilgtermiņa kontekstā. Turklāt tikpat svarīgi ir jebkuru nodokļu reformu vispirms rūpīgi izvērtēt un skatīt visus nodokļus kopumā, lai sistēma darbotos savstarpējā sinerģijā un sasniegtu divus galvenos mērķus – tiktu piepildīts valsts budžets un vienlaikus nebūtu pārspīlēti augsti nodokļi, jo pretējā gadījumā tas pat visapzinīgākajiem nodokļu maksātājiem radītu pārdomas par pienākumu maksāt nodokļus.

Nodokļu politikai jābūt ilgtspējīgai

Nodokļi nav tikai ienākumu avots, bet arī instruments ekonomikas sekmēšanai, Guntaram Gūtem uzsver auditorkompānijas EY Latvija partnere nodokļu, juridiskajā, grāmatvedības un atbilstības praksē Ilona Butāne.

Ciparu savirknējums bez loģikas

Lai gan Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu 'Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai' plānots skatīt valdības sēdē šodien, tā projekts, kas kļuva publiski pieejams pagājušajā nedēļā, guvis izteikti spēcīgu kritiku no lielākās daļas finanšu un ekonomikas ekspertu, kā arī dažādu nozaru pārstāvjiem.

Paģiru laika produkts?

Vēlos šo komentāru iesākt ar kādu loģisku un ļoti precīzu citātu: "Nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai. Svarīga ir arī to sasaiste ar valsts vispārējiem attīstības mērķiem."

Atbalsts nepieciešams arī lielajiem

Par jaunā lielo uzņēmumu atbalsta fonda mērķiem un finansējuma avotiem Guntaram Gūtem stāsta finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš

Spēle ar valsts naudu

Laikā, kad grūtībās nonākušajiem privātajiem uzņēmējiem nereti līdz pat sīkākajai niansei nākas sniegt argumentus un pamatojumus, lai varētu vispār pretendēt uz finanšu palīdzību Covid-19 negatīvo seku pārvarēšanai, valsts kapitālsabiedrībām nauda no valsts (lasi – mūsu kopējā) maka tiek piešķirta ar vieglu roku, pat īsti nezinot, vai piešķirtos daudzos miljonus eiro vispār kādreiz atgūs.

Grūtā izvēle par atgriešanos mājās

Kas stimulē un kas kavē tautiešus izlemt par atgriešanos Latvijā – Guntaram Gūtem stāsta Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza.

Cik rūgta pēcgarša draud Latvijai?

Varam ieklausīties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojumos un viedokļos, bet varam, protams, tos arī ignorēt un nedaudz izsmiet. Sevišķi, zinot visu neseno vēsturi, tajā skaitā ASV pausto attieksmi pret PVO un arī pašas organizācijas ne vienmēr loģisko un adekvāto rīcību un reakciju uz notikumiem. Un tomēr ir nianses, kas arī man – atzīšos, salīdzinoši skeptiski pret PVO noskaņotam, – liek ieklausīties PVO pašreizējās situācijas vērtējumā nākotnes kontekstā.

Iespēja nākotnē strādāt atraktīvāk

Pandēmija paātrinās rutīnas darbu atdošanu tehnoloģijām, ļaujot gan ietaupīt, gan arī paplašināt biznesus, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver IT uzņēmuma Emergn Eiropas reģionālais vadītājs Kārlis Mikoss.

Dārgais politiskais teātris

Pēdējo nedēļu laikā uzmanības centrā nonācis Liepājas teātris. Diemžēl plašās popularitātes iemesls ir ar ļoti negatīvu pieskaņu, jo Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi teātri ir noveduši ļoti tuvu bankrotam.

Olainfarm plosīs gabalos?

Dienas rīcībā nonākusi neoficiāla, bet ticamu avotu sniegta informācija, ka daļēji paslepenā kārtā diezgan aktīvi tiek gatavota divu a/s Olainfarm meitasuzņēmumu – elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast un aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka – pārdošana, par to liecinot vairāki diezgan nepārprotami notikumi koncernā.

LDz plāniem draud stopkrāns

Pagājušajā nedēļā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs medijiem prezentēja uzņēmuma jauno biznesa modeli, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus. Biznesa stratēģijas maiņu tiešā mērā ietekmējusi situācijas krasa pasliktināšanās kravu pārvadājumu jomā kopš pagājušā gada vidus, kā dēļ būtiski kritušies LDz ieņēmumi. Tādēļ pēdējo pusgadu uzņēmuma vadība intensīvi meklē iespējas samazināt izdevumus, tostarp arī būtiski samazinot nodarbināto skaitu.

Bez populisma, kungi!(3)

Uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas tikai mainīšanas pēc vai uzliekot kaut mazāko papildu izmaksu vai administratīvo slogu tiem, kas jau šobrīd godprātīgi maksā visus nodokļus. Šādu diezgan vienkāršu, bet reizē precīzu viedokli nesen notikušajā uzņēmēju un politiķu diskusijā pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Arī muitas sistēmas kļūst digitālākas(4)

Par E-muitas projekta ieviešanas gaitu un iespējamajiem riskiem kavēšanās dēļ Guntars Gūte sarunājas ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāju Olgu Vikaini.

Top kadastrālās spīles(13)

Jūlija vidū publiskajai apspriešanai tika nodots Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, atbilstoši kuram jau šobrīd tiek prognozēts, ka daudziem īpašumiem pieaugs gan kadastrālā vērtība, gan līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apjoms, kuru aprēķina tieši no kadastrālās vērtības.

Šuplinskas datorsapņi(7)

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), pēc visa spriežot, nolēmusi būtiski paplašināt savu nemīlētāju pulkus, rosinot, maigi sakot, visai savdabīgus grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots ar likuma spēku uzlikt par pienākumu skolēnu vecākiem nodrošināt katram skolēnam individuālu viedierīci ar interneta pieslēgumu.

Pūces slepenais autoceļu remonta plāns(6)

Šķiet, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nolēmis turpināt konfrontāciju ar pašvaldībām, radot pamatu jauniem pārmetumiem no pašvaldību puses – šoreiz saistībā ar VARAM kūrēto investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā. Proti, pašvaldību pārstāvji uzsver, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) joprojām nav atklājusi, kurus autoceļus un kuros reģionos plāno remontēt, turklāt remontu plāna apspriešanā pašvaldības netiekot iesaistītas.

Secinājumi izdarīti. Kādi ir turpmākie plāni?(3)

Valsts tautsaimniecības sekmīgas attīstības un sabiedrības labklājības pieauguma viens no būtiskākajiem veicinošajiem faktoriem ir spēja ne tikai profesionāli analizēt ekonomiskos procesus un izteikt prognozes un ieteikumus uzlabojumiem, bet arī kvalitatīvi sagatavot un īstenot darbības, lai dažādajos plānošanas dokumentos sarakstītos mērķus arī sasniegtu.

Aizdomīgais CSDD konkurss(5)

Konkurences padome (KP), pētot va/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) 2016. gadā rīkoto iepirkumu par autotransporta numurzīmju izgatavošanu un piegādi, konstatējusi konkurenci ierobežojošas prasības iepirkuma nolikumā. Tā rezultātā konkursā piedalījās tikai viens uzņēmums, kura piedāvātā cena, rēķinot izmaksas uz vienu numurzīmi, bija līdz pat trim reizēm augstāka nekā citu uzņēmumu piedāvājumi līdzīgos iepirkumos Igaunijā un līdz piecām reizēm augstāka nekā Lietuvā. KP ieskatā konkurence iepirkumā ir nozīmīga, lai tiktu saņemts izdevīgākais piedāvājums, tādējādi CSDD, šogad rīkojot jauno iepirkumu, būtu jāpārskata iepirkuma prasības.

Ragi dūņās?(5)

Jūnija beigās sabiedrība uzzināja savdabīgu jaunumu – valsts a/s Latvijas pasts (LP), izrādās, saņēmusi beztermiņa licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pilnīgi dabiski, ka sabiedrībā radās visai loģisks jautājums – kādā nolūkā valsts uzņēmumam, kam ir pilnīgi citi darbības virzieni un uzdevumi, pēkšņi ir savajadzējies pievērsties jauniem biznesa virzieniem, sevišķi nozarē, kurā ir gana daudz privāto spēlētāju un attiecīgi labi nodrošināta konkurence.

Lēmums par PVN pienam demonstrēs valdības prioritātes(6)

Vai un kādi ieguvumi sagaidāmi nozarei, patērētājiem un ekonomikai, samazinot PVN piena produktiem no 21% uz 5%, Guntars Gūte sarunājas ar uzņēmumu grupas Food Union vadītāju Eiropā Normundu Staņēviču.

Ražotāju viltības ar mentolu?(1)

Lai gan atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai no šā gada 20. maija visās ES dalībvalstīs ir aizliegts tirgot ar mentolu aromatizētas cigaretes, indikācijas tirgū liecina, ka atsevišķi ražotāji ir atraduši veidu, kā, iespējams, puslegāli šo aizliegumu apiet. Tāpat sagaidāms, ka mentola cigaretes papildinās jau tā gana plašo tabakas izstrādājumu kontrabandas klāstu.

Linkaits nepakļausies Kariņa spiedienam(31)

Sen nepiedzīvotu politisku un publisku spriedzi izraisījuši maija vidū paziņotie konkursa par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 2021.–2030. gadam rezultāti, situācijā iesaistoties pat premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kura rīcība, kā arī komunikācijas stils ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) jau tiek raksturots kā diezgan klajš politiskais spiediens uz valdības kolēģi un nepamatota, premjera kompetencei neatbilstoša iejaukšanās publiska konkursa procedūrās.

Jau atkal? Tiešām?(8)

Lasot Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā ziņu ar pompozu virsrakstu Mūsdienu prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir šī brīža valsts prioritāte, rodas skaudra atziņa, ka jau atkal politiķi un ierēdņi izgudro, bet viņu padomnieki drukā uzsaukumus un ''gadsimta plānus'', kas nekad dzīvē netiks realizēti.

Koncertzāle kungiem vai visai sabiedrībai?(34)

​Kārtējo savdabīgo pārsteigumu sagādājusi pašreizējā koalīcija, paziņojot par akustiskās koncertzāles būvniecības ieceri pašreizējā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) vietā. Tas, ka koncertzāle noteikti vajadzīga, ir pilnīgi neapstrīdama patiesība, tomēr ir sajūta, ka politiķi jau ierasti pašos pirmsākumos ar nepārdomātiem lēmumiem, slengā runājot, grib sačakarēt labu ideju.