Covid-19 kā valdības pastāvēšanas garants

Kārtējo politisko cirku (savādāk to grūti apzīmēt) piedzīvojam šonedēļ, kad partijas KPV LV valde pirmdienas agrā rītā paziņoja par lēmumu atsaukt partijas parakstu no Krišjāņa Kariņa vadītās koalīcijas līguma, bet jau neilgu laiku vēlāk šo valdes lēmumu būtībā par neliģitīmu nodēvēja KPV LV Saeimas frakcijas vadība, piebilstot, ka frakcija netaisās no valdības koalīcijas izstāties. Faktiski ar šiem diviem lēmumiem diezgan skaidri iezīmējas fakts, ka partiju turpina plosīt iekšējās nesaskaņas, un, ja nekas nemainīsies partijas vadībā, varam piedzīvot brīdi, kad valdībā strādās trīs vismaz kādu laiku pie partijām nepiederoši ministri.

Neapšaubāmi eleganti šajā politiskajā virpulī jau atkal izdevās izdejot premjeram Kariņam, kurš pēc pirmdienas koalīcijas partiju sanāksmes paziņoja: "Saprotu, ka visu frakciju deputāti ir gatavi turpināt darbu kopā. Es kā valdības vadītājs saprotu, ka ir daudz darāmā, un koalīcija atkal un atkal pierāda, ka, saliekot spēkus kopā, varam ļoti daudz kopā panākt." Teorētiski var domāt, ka koalīcijas sarunās premjeram izdevies viesuli savaldīt, taču, praktiski raugoties, zīmīgi ir premjera lietotie vārdi – nevis piecas partijas, bet piecas frakcijas. Šķiet, premjers neizslēdz, ka KPV LV partijas vadība tomēr varētu iet līdz galam un nākt ar konkrētāku, tiešu paziņojumu, ka partija kā tāda šo valdību vairs neatbalsta, savukārt "nepaklausīgie" deputāti un arī ministri varētu zaudēt partijas biedra statusu gadījumā, ja nepakļausies partijas aicinājumam. Un tas ir ļoti ticams scenārijs, jo negribas ticēt, ka varas koalīcijā esošie KPV LV politiķi būtu gatavi šobrīd upurēt savu statusu un nokļūt opozīcijā.

Taču ne tikai KPV LV iekšējās nesaskaņas plosa jau tā trauslo valdības stabilitāti faktiski kopš šīs koalīcijas izveidošanas pirmajām dienām. Jau ierasti vērot, kā ik pa laikam ar politisko huligānismu nodarbojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) – te izsaucot uz pārrunām premjeru, te izsakot pārmetumus koalīcijas partneru ministriem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pēdējā laikā citi koalīcijas partneri vairs nepaliek atbildi parādā JKP un arī aizvien regulārāk sāk kritizēt vienu otru JKP ministru vai deputātu.

Skatoties uz šo piecu (laikam nu jau vairs tikai četru) partiju mākslīgi sastiķēto koalīciju un arī redzot, cik ārkārtīgi daudz gan lielu, gan mazāku kļūdu teju ik dienu pieļauj valdība, aizvien vairāk pārņem sajūta, ka šī valdība un koalīcija joprojām turas kopā nevis tāpēc, ka tās dalībniekiem būtu patiesi kopīgs mērķis un kaut cik saskaņota ideoloģija, bet gan tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes smago seku dēļ valdības krišana varētu izraisīt vēl smagākas sekas valsts tautsaimniecībai, apzinoties, ka jaunu valdību šajā Saeimā nupat vairs var neizdoties izveidot. Un šajā kontekstā jāpiebilst – situācija valstī šobrīd ir tik dramatiska, ka labāk ir pieciest sliktu valdību nekā uz laiku palikt vispār bez tās. Šķiet, valdošās koalīcijas partneri apzinās šo Covid-19 radīto garantiju.