Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Guntars Gūte

Fizisko vizīti aizstāj digitālā vide

Par e-adreses perspektīvu Guntars Gūte sarunājas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītāju Margaritu Krišlauku.

Uzņēmēji neprasa bezmaksas dāvanas(8)

Valstij šobrīd svarīgi dot skaidrus signālus uzņēmējiem par to, kas tautsaimniecību sagaida pēc pusgada, sarunā ar Guntaru Gūti akcentē advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Gan grūtības, gan jaunas iespējas

Par loģistikas biznesa izaicinājumiem un pārmaiņām, kā arī gaidāmajām tendencēm tirdzniecībā pēc krīzes pārdzīvošanas Guntars Gūte sarunājas ar Carlsberg Baltic loģistikas direktoru Baltijas valstīs Edgaru Bērziņu.

Ir plāns pandēmijas ieilgšanas gadījumam?(12)

Pēdējo pāris mēnešu laikā Covid-19 ir teju vienīgā galvenā tēma publiskajā telpā. Tas savā ziņā sāk nogurdināt gan ar informācijas viendabību, gan ikdienas pelēcību. Diemžēl ekspertu prognozes tuvākajai nākotnei, maigi sakot, nav visai iepriecinošas. Tam ir vairāki iemesli.

Farmaceitam lielāks konsultāciju darbs(1)

Par mazo aptieku lomu pacientu veselības nodrošināšanā un biznesa riskiem Guntars Gūte sarunājas ar individuālo aptieku sabiedriskās organizācijas Aptieku biedrība valdes priekšsēdētāju, farmaceiti Agnesi Riteni.

Rokas jāmazgā ne tikai pandēmijas laikā(2)

Par Covid-19 ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku, kā arī valdības attieksmi pret mediķiem Guntars Gūte sarunājas ar anesteziologu, reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Robertu Fūrmani.

Nesadomāties sevi par pasaules kungiem(26)

Tas, cik savā ziņā haotiski valdība maina jeb, viņu valodā runājot, "pilnveido, papildina un uzlabo" biznesa un iedzīvotāju tā sauktā atbalsta procesa nosacījumus, jau vien norāda, ka pie varas esošie politiķi un daļa ierēdņu savu pietiekami lielo algu tā īsti neatpelna.

Ar mazumiņu palīdzēt maksimāli

Par mediju atbalstam valdības atvēlētā finansējuma potenciālo saņēmēju loka izvēles kritērijiem un apjomu Guntars Gūte sarunājas ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu.

Tālredzīgi izveidotas nepieciešamās sakaru jaudas

Attālinātā darba un mācību režīms ir iezīmējis sakaru infrastruktūras stabilitātes un veiktspējas nozīmi visās tautsaimniecības nozarēs. Operatoru, kā arī valsts pārziņā esošai infrastruktūrai jāpierāda sava veiktspēja kritiskos apstākļos. Par Latvijas gatavību nodrošināt drošus un stabilus interneta savienojumus Guntars Gūte sarunājas ar va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.

Dīvains satraukums(4)

Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze sāk skart aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadība un īpašnieki teju 24/7 režīmā šobrīd seko notikumu attīstībai gan pasaulē, gan Latvijā, taču visdetalizētākā analīze, šķiet, tiek veikta par pašu uzņēmumu naudas plūsmu – ienākumu un izdevumu dinamiku. Mēs katrs un visi kopā arī savā nosacīti mazajā valstī un ekonomikā esam iekļuvuši ne vairāk, ne mazāk lielā virpulī, ja salīdzinām ar situāciju pasaulē kopumā.

Cīņa par Brīvības pieminekļa uzturēšanu(13)

Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu jaunā likuma projekta ieilgušo virzību un šo objektu uzturēšanai nepieciešamā finansējuma mūžīgo trūkumu Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Jāni Vucānu (ZZS).

Iegūs gan pacients, gan valsts(1)

Valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas jauno kārtību Guntaram Gūtem skaidro Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

Iekārtu pietiek, skaits nav izpaužams(43)

Lai gan Covid-19 pandēmijas attīstība šobrīd Latvijā, šķiet, ir nedaudz piebremzēta dažādu ierobežojumu un īstenoto piesardzības pasākumu rezultātā, tomēr ar infekciju sasirgušo cilvēku skaits turpina palielināties, turklāt jau trīs inficētos cilvēkus ar smagu slimības gaitu nācies pieslēgt pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta.

Krīze testē attālinātā darba iespējas

Par uzņēmumu reālo gatavību nodrošināt sekmīgu darbu attālinātā režīmā Guntars Gūte sarunājas ar SIA Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku.

Banku vide šobrīd relatīvi stabila(2)

Covid-19 epidēmija gan tiešā veidā, gan nu jau arī pastarpināti ietekmē visu ekonomiku un teju katru biznesa jomu un uzņēmumu. Pēc ekspertu domām, tas var radīt tālejošākas negatīvas sekas arī banku sektoram, kam var rasties problēmas ar debitoru parādiem, ja uzņēmumi masveidā vairs nespēs segt savas saistības. Pagaidām gan banku sektors nopietnas grūtības neizjūt, tomēr finanšu uzraugi kopā ar bankām pastāvīgi monitorē situācijas attīstību un modelē iespējamos scenārijus.

Negatīvi pret sankcijām(2)

50% sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS februārī veiktās aptaujas respondentu pauduši negatīvu attieksmi pret pērn decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) piemērotajām sankcijām pret Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostu, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu.

Savu ekonomiku nesildām?(15)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas masku un 80 tūkstošu respiratoru no Džendžou un Jivu reģiona.

Nepanikot. Neatslābināties(6)

Latvijas Bankas (LB) eksperti pārskatījuši un pamatīgi koriģējuši negatīvā virzienā Latvijas iekšzemes kopprodukta izmaiņas. Patiesībā tas bija prognozējami, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas un sociālās spriedzes pieaugumu.

Krīzes seku smagums atkarīgs no katra(21)

Par iespējamiem globālās krīzes attīstības scenārijiem un Latvijas iespēju īstajā brīdī reaģēt Guntars Gūte sarunājas ar nodokļu ekspertu, biznesa konsultantu Jāni Taukaču.

Nesalaist visu grīstē!(8)

Krīze, kuru šobrīd piedzīvojam, patiesībā aizvien vēl tā īsti nespējot aptvert tās reālos sagaidāmo seku apmērus, šķiet, būs lielākā, kādu abu brīvvalstu laikā esam pieredzējuši. Diemžēl galvenā problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā ir, ka no pēdējo 30 gadu laikā piedzīvotajām dažāda lieluma un izcelsmes krīzēm tā īsti neesam mācījušies un izdarījuši attiecīgus secinājumus. Tas savukārt ļoti tieši atspoguļojas patlaban valdības centienos ar visiem pieejamiem līdzekļiem mīkstināt nu jau diezgan droši prognozējamo smago ekonomikas piezemēšanos.

Patlaban jāpaļaujas uz pašu spēkiem(6)

Neskatoties uz valdības strādāšanu teju 24 stundu režīmā, nevar nejust, ka augstākajai valsts vadībai tomēr izteikti pietrūkst krīzes menedžmenta iemaņu. Tas, ka teju katru dienu tiek organizētas krīzes vadības padomes un valdības sēdes, vēl nebūt neliecina par kvalitatīvu darbu. Un beigu beigās – būsim pavisam godīgi – patlaban lielāko darbu paveic tie, kurus pie varas esošie politiķi, vēl pirms dažiem mēnešiem dalot naudu šā gada budžetā, diezgan nesmuki apdalīja un vēl visus šos mēnešus kaunināja par negausību, tajā pašā laikā ar "dzelžainiem" argumentiem cenšoties pārliecināt, ka pašu vajadzībām iedalītie miljoni partiju kabatām ir daudz svarīgāki par mediķu, skolotāju, policistu finanšu vajadzībām.