Paredzam drošu vietu katram satiksmes dalībniekam

Kādi šogad ir plānotie darbi gan jaunas infrastruktūras būvniecībā, gan esošās infrastruktūras atjaunošanā?

Atbilde dalāma vairākos blokos, un, protams, vispamanāmākās un rīdziniekiem sāpīgākās vietas ir tilti un pārvadi, kas ir būtiski posmi visas Rīgas infrastruktūras savienojamības kontekstā.

Šogad pabeigsim Deglava pārvada remontu. Domāju, ka ikviens, kurš pārvietojas pa šo pārvadu, redz, ka darbi tur notiek katru dienu neatkarīgi no laikapstākļiem – darbs tur notiek ļoti intensīvi. Līdzīgi ir arī ar pārvadu pār dzelzceļu Sarkandaugavā, kur veidojam jaunu savienojumu starp Viestura prospektu un Tvaika ielu un kur tiks izveidots arī savienojums ar Kundziņsalas tiltu. To pabeigs nākamgad. Līdz ar to kravas automašīnu plūsma uz ostu tiks novirzīta no Viestura prospekta tieši uz Kundziņsalu. Šī ir Austrumu maģistrāles sastāvdaļa, un tās ietvaros šogad uzsāksim arī būvniecību posmā no Ieriķu ielas līdz Staiceles ielai, bet otrajā kārtā būs posms no Staiceles ielas līdz Vietalvas ielai. Tiklīdz pabeigsim šos savienojumus, kravas autotransportam vairs nebūs jāpārvietojas pa Rīgas centram tuvējām ielām, turklāt tajā brīdī mēs arī varēsim pilnībā slēgt kravas transporta satiksmi Krasta ielā un 11. novembra krastmalā, tādējādi no kravas transporta atslogojot šo pilsētas centra daļu. 

Šiem jūsu nupat minētajiem pārvadiem sāksies projektēšana vai šogad jau plānojat sākt būvniecību?

Attiecībā uz Austrumu maģistrāles būvniecību jau esam noslēguši būvniecības līgumu, kura kopējās izmaksas ir 40 miljoni eiro un kam tiks piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Kā izskatās ar Brasas pārvadu? Cik manīts, tur šobrīd iestājies klusums.

Šobrīd pāri pārvadam atļauta sabiedriskā un operatīvā transporta kustība, paralēli pārvadam funkcionē iela ar dzelzceļa pārbrauktuvi. Šobrīd vēl gaidām izmaiņas pārvada remonta projektā, un sagaidāms, ka līdz maijam varēsim pieņemt lēmumu par tālākajiem darbiem. Skaidrs ir tas, ka pārvada remontdarbi jāpabeidz 2023. gada jūlijā.

Kāda šobrīd ir situācija ar Vanšu tiltu, Zemitāna un VEF satiksmes pārvadiem? 

Šo būvju remontiem šogad plānots uzsākt projektēšanu, jo mums līdz 2025. gada beigām tie jāizremontē un jānodod ekspluatācijā. Šogad paredzēts atjaunot arī satiksmes pārvadu pār Kārļa Ulmaņa gatvi Jūrkalnes ielā. 

Kurās ielās paredzēts atjaunot segumu?

Šogad turpināsim labiekārtot pērn izremontēto Čaka ielu. Te šogad uz ietves uzstādīsim soliņus, stādīsim kokus, krūmus. Būs arī dekoratīvie podi ar puķēm, velo statīvi un jaunas atkritumu urnas. Kā jau solīju – šogad sāksies Ģertrūdes ielas kapitālais remonts, kas sāksies ar pilnīgi visu komunikāciju nomaiņu. Savukārt ielas remonta ietvaros tiks paaugstināta ielas braucamā daļa, lai veidotu plašāku, taču visiem satiksmes dalībniekiem, tostarp velosipēdistiem, drošu ielas telpu. Arī Ģertrūdes ielā tiks stādīti jauni koki, veikta virkne labiekārtošanas darbu. Kā jau iepriekš esmu paudis – Ģertrūdes iela remonta laikā būtiski mainīs savu vizuālo tēlu, turklāt projekta izstrādes laikā iespēju robežās turpinām ieklausītos visu ieinteresēto pušu vēlmēs. 

Un jā – šogad tiks pabeigti pēdējie darbi Bruņinieku ielas remontā, ko nevarējām paspēt līdz ziemai pērn.

Šobrīd īpaši aktualizēts jautājums ir par veloinfrastruktūras paplašināšanu Rīgā. Kādi darbi un kādā apjomā šogad paredzēti šajā jomā? Jau zināmi konkrēti maršruti?

Ir zināmi. Arī šajā jomā mums iecerēti divi lieli virzieni. Pirmajā grupā ietilps veloceļi, kur būs nopietnāka būvniecība, attiecīgi ar būvprojekta izstrādi. Viens no šādiem veloceļiem būs maršrutā Centrs–Ziepniekkalns, kam jau tūlīt tiks izsludināts iepirkums būvniecības darbu veikšanai. Šo projektu bijām plānojuši īstenot jau ātrāk, un tam pat bija jau paredzēts finansējums no līdzekļiem Covid-19 seku mazināšanai. Taču iepirkuma rezultātus apstrīdēja kāds uzņēmums – turklāt šis uzņēmums nemaz nepiedalījās konkursā –, un nācās iepirkumu izbeigt un sludināt no jauna, tādēļ uz tā saukto Covid-19 naudu vairs nepaspējām pretendēt. Līdz ar to viss process notiek atkārtoti. Šis ir tiešām liels projekts, kura rezultātā velosatiksmei tiks izveidots ceļš no centra caur Torņakalnu gar LU jaunajām studiju ēkām, un projekta kopējās izmaksas lēšam ap 2,2 miljoniem eiro.

Vēl plānojam izveidot velojoslu Dzirnavu ielā no Tērbatas līdz Skolas ielai, izveidojot savienojumu ar Skolas ielas veloceļu. Šā projekta ietvaros tiks arī pārbūvēts Baznīcas un Dzirnavu ielas krustojums. Vēl šogad plānots atjaunot segumu Turgeņeva ielā, izveidojot arī velojoslu. Šeit gan darbu izpildes procesu būs svarīgi sakoordinēt ar Rail Baltica projekta īstenotājiem, jo daļa viņu projekta, visticamāk, skars daļu Turgeņeva ielas. Taču finansējums šā projekta īstenošanai mums jau ir paredzēts, tūlīt arī tiks pabeigta galīgā projekta izstrāde. Pārējie veloceļi Rīgā ir tā sauktās kovidlaika pagaidu velojoslas – jau šobrīd esam izvērtējuši, kurās ielās mēs varētu iezīmēt šīs pagaidu velojoslas, ar galveno domu – skatāmies jau esošo pilsētas veloinfrastruktūru un attiecīgi veidojam ar to savienojumus un pieslēgumus ar velojoslām, kas savienos Rīgas centru ar apkaimēm, piemēram, Pļavniekiem, Purvciemu. Piemēram, izveidojot velojoslu Dzelzavas ielā, no Braslas ielas līdz Ulbrokas ielai, visas šīs apkaimes tiks savienotas ar veloinfrastruktūru uz Zemitānu pārvada, caur kuru tālāk būs izveidots savienojums ar Čaka ielas velojoslu, kā arī caur Ērgļu ielu ar Krišjāņa Barona ielas velojoslu.

Vēl plānojam izveidot velojoslu, kas savienos centru ar Ķengaragu pa Kalna, Ludzas, Lomonosova un Salaspils ielu.

Būtiski piebilst, ka velojoslas Dzelzavas ielā un to, kura vedīs uz Ķengaragu, plānojam veidot vienlaicīgi ar sabiedriskā transporta joslas ierīkošanu. Turklāt velojosla būs pašā malā, tādējādi sabiedriskā transporta josla atdalīs velojoslu no pārējās transporta plūsmas. Būtībā ar šo mēs dosim prioritāti diviem visvairāk atbalstāmajiem transporta veidiem – sabiedriskajam un velotransportam. 
Vēl viena velojosla tiek plānota Duntes ielā no Tilta ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tādējādi savienojot Sarkandaugavu ar Valdemāra ielas veloinfrastruktūru. Tāpat velojoslu paredzēts veidot Pulkveža Brieža ielā līdz pat Kalpaka bulvārim, Ķīpsalas ielā – no Mazās Kaiju ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tādējādi Ķīpsalas veloinfrastruktūru pieslēdzot pie velojoslas uz Vanšu tilta. Un vēl tiks pagarināts Imantas veloceļš ar atzaru pa Dzirciema ielu līdz Lidoņu ielai, kas arī tiks veidots vienlaikus ar sabiedriskā transporta joslu. Būtībā šādi būs izveidota plaša veloinfrastruktūra, pa kuru iedzīvotāji varēs droši pārvietoties gan uz darbu, gan citos braucienos ar velosipēdu.

Un cik naudas šajā visā būs jāiegulda?

Šim mērķim patlaban budžetā mums ir paredzēts pusmiljons eiro, un savā ziņā tas mums būs nopietns izaicinājums. Tēlaini sakot – ar spainīti krāsas un vienu otu mums jārada sarežģīta, droša, taču nenoliedzami nepieciešama infrastruktūra. Bet darīsim visu iespējamo, lai to paveiktu.

Kā šobrīd sokas ar esošo ielu uzturēšanu? Šogad bija sniegota ziema, gan jau pamanījāt visai aso kritiku pašvaldībai par kvalitatīvi neiztīrītajām ielām, bedrēm. Kur ir problēmas sakne? Nepietiekams finansējums?

Ir tikai saprotams, ka cilvēki sagaida, ka arī trešās kategorijas ielas būs pilnībā attīrītas no sniega, taču intensīvākas snigšanas periodā prioritāte ir pirmās un otrās kategorijas ielas, proti, ielas, kur brauc sabiedriskais transports un ir intensīva satiksme. Un šīs ielas bija atbilstoši sakoptas. 
Nenoliegšu, bija problēmsituācijas ar grūti šķērsojamām gājēju pārejām, bet tam ir savs izskaidrojums – tā ir robežzona starp Satiksmes departamenta (SD) un sētnieku atbildības teritoriju, jo mēs tīrām ielu braucamo daļu līdz ietves apmalei, bet ietvi tīra sētnieki. Savukārt vietās, kur ir gājēju pārejas, sniega tīrīšanas laikā veidojās vaļņi, kas atkušņa laikā veidoja sniega putru un ūdens peļķes, bet sala laikā gājējiem bija grūtības uzšķūrētajiem vaļņiem tikt pāri. Lai gan formāli šī robežas zona īsti nav neviena pārziņā, SD uzņēmās atbildību par šo teritoriju sakopšanu. 

Attiecībā uz trešās kategorijas ielām – vērsāmies pie deputātiem palielināt finansējumu šo ielu uzturēšanai un saņēmām atbalstu – mums speciāli šim mērķim ir piešķirta mērķdotācija, lai mēs varētu sakopt arī mazās ielas.

Gribu arī vēlreiz pateikt paldies iedzīvotājiem, kuri mūsu Satiksmes vadības centra diennakts dežurantus telefoniski vai pa e-pastu informē par kādām problēmām Rīgas ielās, jo tā mums izdodas daudz ātrāk tās novērst. Un bez ironijas – mēs arī labprāt uzklausām konstruktīvu kritiku un ieteikumus, kas uzlabojams mūsu darbā, jo apzināmies, ka nereti skats no malas ļauj daudz savādāk paskatīties uz ikdienišķām lietām.
Vienlaikus jāatzīst – sniega dēļ uzturēšanas darbiem paredzētā finansējuma apjoms ir pārtērēts par trim miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un arī šā gada budžetā plānoto.

Šis fakts būtiski var ietekmēt ielu uzturēšanas darbu finansēšanu pārējos šā gada mēnešos?

Protams! Jo kopējais SD budžets ir 16 miljoni eiro gadā. Būtībā tas nozīmē – ap 1,4 miljoniem mēnesī. Un spriediet pats – divu mēnešu laikā mēs bijām spiesti virs plānotā iztērēt vēl trīs miljonus eiro. Tīri matemātiski sanāk, ka vasaras vai rudens sezonās mums diviem mēnešiem vispār nav finansējuma ielu uzturēšanai. Ja runājam atklāti – lai veiktu pilsētas ielu uzturēšanu optimālā apjomā un kvalitātē, būtu nepieciešami 37 miljoni eiro gadā.

Kā šī situācija ietekmēs bedru salāpīšanu?

Protams, ka tas vistiešākajā mērā ietekmē. Jau līdz šim šogad bedru labošanai esam iztērējuši 200 tūkstošus eiro. Šogad ar auksto asfaltu salaboto bedru apjoms ir vairāk nekā 5000 m2.

Diemžēl asfalts uz ielām joprojām mēdz "kust" kopā ar sniegu, īpaši tajās vietās, kur arī vasarā nav bijusi iespēja veikt par bedru aizlāpīšanu lielākus remontdarbus. Tāpēc arī šobrīd ļoti aktīvi strādājam ar domes deputātiem, akcentējot nepieciešamību rast līdzekļus lielāku remontdarbu veikšanai, tostarp pilnīgai seguma maiņai, tādējādi novēršot ielu seguma tālāku brukšanu, kas savukārt prasīs daudz vairāk līdzekļu nākotnē jau kapitālā remonta dēļ. Tajās ielās, kur seguma virskārtu nomainījām iepriekšējos gados, šogad problēmu ar bedrēm vairs nav, turklāt arī nākamajos gados tur nebūs nepieciešams tērēt naudu bedru lāpīšanai.
Vienlaikus apzinoties, ka ziemas periodā bedru lāpīšanu var īstenot tikai ar tā saukto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas nav ilglaicīgi un ir salīdzinoši dārgi, pārsvarā aizlāpām tikai tā sauktās avārijas bedres, kas ir bīstamas satiksmei. Plaša apjoma bedru remontus veiksim jau līdz ar siltā laika iestāšanos.

Taču varu vēlreiz atgriezties pie teiktā – neatkarīgi no tā, vai bedres lāpām ziemā vai vasarā, tie ir pagaidu risinājumi, tāpēc, ja gribam galvaspilsētā redzēt kvalitatīvu ielu segumu, ir jāspēj rast iespēju palielināt ielu uzturēšanai nepieciešamo ikgadējo finansējumu, lai ielu segumu varētu atjaunot pilnībā, nevis tikai lāpīt bedres. Ir gana skaidrs, ka lielāks ieguldījums šogad prasīs mazāk finansējuma nākotnē, un ietaupīto naudu varēsim izmantot jaunu infrastruktūras projektu īstenošanai. 

Nupat aizsākusies diskusija par ideju, ka ietvju tīrīšanu vajadzētu pārņemt SD, nevis kā tagad, kad katra namīpašuma īpašniekam vai apsaimniekotājam jāorganizē mājai piegulošās ietves uzkopšana. Kā to vērtējat – faktiski visai pilsētas infrastruktūrai būtu viens saimnieks.

Loģiski ideja ir pareiza. Ja iela visā platumā būtu pilnībā mūsu atbildībā, tad mēs plānotu šos uzturēšanas darbus atbilstoši kopīgam uzkopšanas darbu grafikam. Tieši tāpat tas būtu loģiski, ka pašvaldība apkoptu pilsētu tā saukto sarkano līniju robežās, kur piegulošo teritoriju īpašniekiem bez saskaņojuma nav tiesību veikt nekādas aktivitātes, tajā pašā laikā ir pienākums kopt ietves daļu par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāsaprot, cik liels papildu finansējums šo funkciju pārņemšanai būtu nepieciešams. Piemēram, Tērbatas iela – vizuāli varētu šķist, ka brauktuves daļa ir lielāka nekā ietves, taču patiesībā abās ielas pusēs esošo ietvju platums ir gandrīz tikpat liels, cik brauktuvei. Un kas ir svarīgi – ietves tīrīšana vismaz daļā gadījumu faktiski ir roku darbs, jo tehnikas piekļuvi var apgrūtināt stabi, ceļa zīmes, pieturvietu nojumes, pakāpieni pie ēku ieejas durvīm. Cilvēkam ar rokas darbarīkiem šie šķēršļi netraucē, taču man ir bažas, ka ar specializēto tehniku tur strādāt būs diezgan sarežģīti. Tas savukārt nozīmē, ka, visticamāk, arī SD būtu nepieciešams algot tos pašus sētniekus, kas – kā jau teicu – prasa papildu finansējumu. Jautājums – kā un kurš šo finansējumu nodrošinās? Līdz ar to, manuprāt, šo jautājumu nedrīkst izlemt sasteigti. Loģika ir gan pašreizējā, gan ieteiktajā risinājumā, taču pirms mehānisma maiņas ir ļoti rūpīgi jāizvērtē visi faktori. Piekrītu izskanējušajai idejai, ka SD sākotnēji varētu izmēģināt ietvju tīrīšanu vienas ielas vai kvartāla ietvaros. Ja šī pieeja darbotos, turpinātu centralizēt ietvju tīrīšanu. Tomēr, ja esošo kārtību mainīs ļoti strauji un tā izrādīsies tehniski sarežģīta un finansiāli ļoti dārga, būs ļoti grūti atgriezties iepriekšējā sistēmā. 

Ko SD šobrīd dara gājēju drošības uzlabošanai Rīgā? Nevar nepamanīt, ka aizvien vairāk gājēju pāreju Rīgā tiek ierobežotas ar sava veida drošības saliņām, kas noteikti uzlabo satiksmes drošību un ļauj šoferim daudz vieglāk pamanīt cilvēku, kurš šķērso ielu pa gājēju pāreju.

SD arī šogad turpinās īstenot pasākumus gājēju un citu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošības uzlabošanai. Šogad, ieklausoties Rīgas Centra attīstības biedrības aicinājumā, ir plānots Klusajā centrā ieviest maksimālā ātruma ierobežojuma zonu 30 km/h. Pagājušajā gadā šādas zonas tika ieviestas Āgenskalnā, kā arī teritorijā starp Graudu ielu, Ēbelmuižas ielu, Mālu ielu un Zaļenieku ielu. Tas uzlabo gājēju un velobraucēju drošību, kā arī samazina troksni. 

Šogad Malienas ielā un Vienības gatvē posmā no Ventas ielas līdz Rīgas robežai plānojam izbūvēt ietves. Tāpat turpināsies darbs pie šķietami nelielo, bet gājēju drošībai svarīgo risinājumu ieviešanas, kas ietver satiksmes mierināšanas pasākumus, papildu apgaismojuma izveidi pie gājēju pārejām, drošības saliņu izveidi un citus pasākumus. 

Mēs šo procesu saucam par maziem drošības uzlabojumiem, kurus turklāt ļoti ātri un ar salīdzinoši maziem izdevumiem varam īstenot plašā apjomā. Primāri šobrīd lielāko uzmanību pievēršam tām Rīgas ielām, kur mēdz notikt satiksmes negadījumi ar cietušiem gājējiem – ļoti ātri izvērtējam, ko īsā laika periodā varam paveikt, lai konkrētajā vietā uzlabotu drošību tieši gājējiem. Ir vietas, kur nepieciešami lielāki būvdarbi situācijas uzlabošanai, kam jāizstrādā būvprojekts, jo ir jāmaina ceļa konstrukcija. Taču arī šādos gadījumos, kamēr notiek projektēšana, izveidojam pagaidu drošības risinājumus.