Pavļuta secinājums par vakcīnu skandālu un tā sekām bija visai tiešs: ''Protams, šis lēmums ir kļūda, liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām. Tas ir nenoliedzami.''
Jautāsiet, kāds šīm Pavļuta atklāsmēm sakars ar OIK? Manuprāt, visai tiešs – gan OIK, gan Covid-19 tiešā mērā ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju gan finansiāli, gan Covid-19 gadījumā arī veselības risku ziņā. Un kas būtiski – gan ar OIK, gan Covid-19 skandāliem ir gana cieši saistīta gan partija Jaunā Vienotība (JV), gan arī politiķis Pavļuts, kurš bija ekonomikas ministrs JV premjera Valda Dombrovska valdībā un kura pilnvaru laikā izsniegts otrs lielākais skaits atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Taisnības labad gan jāpiemin, ka Pavļuts toreiz esot centies šo sistēmu lauzt, taču vismaz formāli likuma burta dēļ atļauju izsniegšanu pārtraukt tobrīd tā uzreiz nevarēja. Tāpat kā jāatceras, ka OIK saknes meklējamas daudz tālākā pagātnē.
JV politiķis, arī izbijis ekonomikas ministrs, Arvils Ašeradens 2018. gadā par OIK pauda šādus vārdus: ''Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente tādā izpildījumā, kā tas ir šodien, ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas jālabo.'' Līdzīgi OIK skandālu ilustrēja arī citi politiķi. Starp citu – šajā sasaukumā ievēlētie politiķi pirms vēlēšanām solīja OIK likvidēt – nevar noliegt, kaut kas jau ir darīts, tomēr realitātē joprojām OIK pastāv, turklāt izskatās, ka Covid-19 sērgas dēļ šobrīd OIK vispār ir ''paslaucīts zem tepiķīša''.
Paradoksālā kārtā dzīvojam atkal JV pārstāvja – šoreiz Krišjāņa Kariņa – vadītas valdības laikā, un atkal piedzīvojam skandālus, kurus tajos tiešā mērā iesaistīti politiķi dēvē par ''kļūdām''. Savā ziņā varētu uzskatīt – gan toreiz, gan tagad Pavļuts pats apzināti ielēcis ledainā ūdenī un spiests satīrīt citu piemēsloto.
Taču atšķirībā no miljardus eiro izmaksājušās ''fundamentālās makroekonomiskās kļūdas'' OIK Covid-19 ''stratēģiskā'' kļūda, iespējams, var radīt daudz smagākas sekas – ne tikai miljardos eiro, bet prasīt daudzu cilvēku veselību vai dzīvību, ko citos apstākļos pie mazāk ''kļūdainiem'' lēmumu pieņēmējiem izdotos glābt.
Kļūdīties mēdzam visi, taču ir pēdējais laiks laboties tiem, kuru kļūdas izmaksā pārāk dārgi.