Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Romāns Meļņiks

Valsts pieņems Kalpaka mantojumu?(1)

"Beidzot esmu Liepsalu īpašniece un esmu sākusi sarunas, lai risinātu jautājumu par Liepsalu atdāvināšanu valstij. Uztveru to kā savu pienākumu, lai vairs neatkārtojas mantojuma strīdi, kādus piedzīvojām, un lai šis īpašums mūžīgi kalpo sabiedrības labā," intervijā Romānam Meļņikam pauž pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas piemiņvietas Liepsalas pašreizējā īpašniece Jūlija Ārija Faltena.

Tas vēl nav kapu zvans(1)

Samērā plašu ažiotāžu raisījis Ministru prezidenta Māra Kučinska intervijā Dienai paustais – lai efektīvāk izmantotu gan ārstu, gan finanšu un citus resursus, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai un Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai jābūt apvienotām – tām nevis jākonkurē savā starpā, bet vienai otra jāpapildina.

Latvijas gāzes akcijām piesakās pircējs

"Esam ieinteresēti nopirkt visu. Kā zināms, Latvijas gāzei ir četri lielie akcionāri, tāpat kādi trīs procenti akciju kotējas biržā, līdz ar to akcionāru, ar ko jārunā par darījumu, kopskaits ir paliels," intervijā Romānam Meļņikam atklāj igauņu uzņēmējs, starptautiska investīciju fonda Sycamore pārvaldnieks un viens no AS Lauma International īpašniekiem Indreks Rahumā.

Kādi ir, tā novērtēti(4)

Nupat medijos pavīdēja ziņa, ka saskaņā ar kompānijas SKDS oktobrī veiktu pētījumu Saeimai uzticas vien 14,1% iedzīvotāju, bet valdībai – 17,1%.

Starp izmeklēšanas pārbaudi un priekšvēlēšanu balagānu(6)

Par to, cik jēgpilns ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs un kā to ietekmē vēlēšanu tuvošanās, Romāns Meļņiks izvaicā tā dēvētās oligarhu lietas izbeigšanas pamatotības izpētes komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu.

Savukārt obligāts pienākums vienlaikus ierasties divās dažādās vietās ir apzināta vajāšana no valsts puses un provocēšana pārkāpt likumu – sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Politizētais bruģis(17)

Visai bieži nākas sastapties ar situācijām, kad kāds cilvēks, noteiktas pārliecības pārņemts, savu attieksmi pret kādu problēmu kopumu tiecas paust ikvienam un ikkatru brīdi.

Līdera runa(11)

Aukstumam bijis arī labums – Valsts prezidenta uzruna bijusi īsa un kodolīga – tā dienu pirms valsts jubilejas Twitter rakstīja pazīstamais laika ziņu vēstītājs Toms Bricis, atceroties gadus, kad 18. novembrī puteņoja un bija bargs sals. Droši vien ne jau gaisa temperatūra šoreiz būtiskākā, drīzāk tas, ka pārlieku daudzas iepriekš dzirdētās svētku runas bijušas saturiski tukšas, tādas, pēc kuru noklausīšanas nekas no teiktā nepaliek atmiņā, vien tas, ka nācies gaidīt, kad pasākums beidzot varēs ritēt tālāk jau atraktīvākā veidā. Kā šajā ziņā bija šoreiz? Vai kāds vismaz pusteikums no valsts un tā dēvēto nācijas garīgo līderu svētkos paustā šķitīs citēšanas vērts arī pēc pusgada?

Jo stiprāka Eiropa, jo stiprāks NATO. Saruna ar Raimondu Bergmani(39)

Nupat Latvija pievienojusies Eiropas Savienības Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā, kļūstot arī par vienu no PESCO dibinātājvalstīm. "Gluži kā NATO līgums tas nav, bet, jā, tas ir ļoti svarīgs un nozīmē jaunas saistības," intervijā Romānam Meļņikam norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Urbanoviča auto(13)

Simboliski, bet tieši Saeimas lielākās frakcijas vadītāja jau kādu laiku lietotais ekskluzīvais auto kopš svētdienas, kad ziņa par to izskanēja televīzijā, kļuvis par spilgtāko apliecinājumu tam, cik maldīgas ir dažu politiķu un viņu atbalstītāju iedomas, ka ar to vien, ka partijas dāsnāk finansētu no valsts budžeta, tās vairs nebūtu atkarīgas no turīgu sponsoru dāvinājumiem.

Novembris. Toreiz un tagad(22)

Drīz simts gadu būs pagājis kopš laika, kad mūsu pašreizējo politiķu tāli priekšteči nāca kopā, lai dibinātu Latvijas valsti. Un drīz būs simts gadu pagājis, kopš puiši, kuriem, kā saka, vēl dzīvot un dzīvot, atdeva savas dzīvības kaujās par Latvijas valsti. Vai par tādu valsti, kādā tagad dzīvojam? Droši vien tolaik neviens pat iedomāties nevarēja, kāda tā būs nākotnē. Vien sapņot. Ka būs brīva no svešu varu ietekmes. Būs godprātīgi pārvaldīta. Pārtikusi. Lepna.

Pārsteidz bailes atvērt "čekas maisus"(11)

Par valsts svētkiem un valsts attīstību ar Saeimas deputātu, atvaļinātu brigādes ģenerāli, kādreizējo Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru un NBS Apvienotā štāba priekšnieku Kārli Krēsliņu sarunājas Romāns Meļņiks.

Politiskā tuvredzība(45)

Daudz diskutēts par Latvijas ekonomikas attīstības lēnajiem tempiem, nepilnībām valsts pārvaldē un tās attiecībās ar privātbiznesu (pamatā salīdzinājumā ar to, kā ir Igaunijā).

Maize plēves maisiņā(77)

Ilgstoši jau notiek diskusijas par plēves maisiņu ierobežošanu tirdzniecības vietās. Ja atceramies, tie savulaik bija pilnīgi brīvi pieejami pie kasēm veikalos, tad šim iepakojuma veidam noteica nodokli, tā veicinot, ka tirgotāji par tiem iekasē maksu, līdz ar to mazinot patēriņu. Taču skaidrs, ka tas problēmu risina vien daļēji. Jo vidi piesārņojošs iepakojums tāpat brīvi pieejams gan augļu un dārzeņu, gan citās nodaļās, tādā tiek fasētas ļoti daudzas pārtikas preces, sākot ar maizi, sieru, konditorejas un kulinārijas izstrādājumiem un beidzot ar gaļu un zivīm.

Partijas – valsts aparāta vai vēlētāju interesēs?(6)

Atkal aizsākusies diskusija par valsts budžeta finansējumu partijām. Šīs tēmas lobiste Kažoka sabiedriskā medija portālā sūkstās, ka kaimiņvalstīs politiskās organizācijas tiekot pie lielāka nodokļu maksātāju sarūpētā pīrāga un ka visas nebūšanas, ko redzam pašu partijās, nākot tieši no tā, ka tās pārāk atkarīgas no dažādiem privātiem atbalstītājiem. Mazliet skeptiskāk par to kultūras portālā reflektē politologs Ījabs, apšaubot arī, vai pati Kažoka patiesi tic tam partiju ideālam, par ko runā. Lai kā būtu, šī tēma tiešām ir uzmanības vērta, jo vairāk tāpēc, ka ir pamats apšaubīt, vai zāles, ar ko slimnieku (partijas) ārstē, tam nāk par labu, vai tieši otrādi.

Palīdzēt bērniem, kam autisma problēma

"Joprojām ir jomas, pacientu grupas, tostarp bērni ar AST, kam pakalpojumi tiek nodrošināti katastrofāli maz vai nav pieejami īstajā laikā," sarunā Romānam Meļņikam norāda Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.

Halovīni vai ķekatas?(9)

Halovīni pagājuši, nu varam iet ķekatās (jeb budēļos, čigānos – kā nu kurā Latvijas vietā sauc)? Nekā nebija – lielveikalu plauktos jau izliktas Ziemassvētku tematikai atbilstošas preces, vēl valsts svētki nebūs sākušies, kad laukumos pie tirdzniecības centriem sliesies pirmās egles un telpās ieskanēsies White Christmas, Santa Claus Is Coming to Town utt. Ko svinēt, kad svinēt, kā svinēt – nosakām vairs ne paši, bet brīvā tirgus likumi, kur tā īsti neiederas ne mūsu ķekatnieku, ne arī patriotisma nedēļas atribūti.

Rūpes par nākotni ikvienam bērnam

Tā vietā, lai audžuģimenēm sniegtu atbalstu, tās tiek vienīgi nemitīgi kontrolētas un saņem nevis atzinību par darbu, bet pārmetumus par to, ko nav izdarījušas, intervijā Romānam Meļņikam klāsta profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne.

Ušakovs: Meklēsim risinājumus, lai visi justos vienādi droši(16)

Par Krievijas partneru nemanāmo reakciju uz ziņu par sadarbības izbeigšanos ar Saskaņu, pretrunīgo attieksmi pret pašvaldību vadītāju valodas zināšanām, kā arī par nebeidzamajiem ielu remontiem Romāns Meļņiks sarunājas ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.

Sterilais patriotisms(7)

Samērā plašu ažiotāžu interneta diskusiju vietnēs raisījusi ziņa, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 1. novembrī rīko ekspertu konsiliju par Latvijas valsts himnas Dievs, svētī Latviju! atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu. Pasākuma pieteikumā teikts, ka, lai gan Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots.

Dzintars: Šobrīd varam ko vairāk panākt(25)

Par vēlēšanu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem, pretrunīgo attieksmi pret norisēm Katalonijā, kā arī par Saskaņas izredzēm tikt valdībā Romāns Meļņiks sarunājas ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētāju, Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru

Zinātne kā ēka

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārds ik pa laikam publisku uzmanību izpelnās nevis saistībā ar kādiem sasniegumiem zinātnē, kā tam loģiski vajadzētu būt, bet gan ar tās ēkas apsaimniekošanu. Jau ilgstoši norisinās tiesu darbi par telpu iznomāšanu koncertzāles Rīga vajadzībām, tāpat interneta saziņas vietnēs ironizēts par to, ka LZA ēkā darbojas ne tikai zinātnieki, bet arī tādas personas, kas sevi reklamē kā gaišreģi un dziednieki.

Kas ir aiz "par" un "pret"(1)

Ksenija Sobčaka šajās dienās paziņojusi, ka kandidēs uz Krievijas prezidenta amatu. Pretēji pie mums šovasar dibinātajai Kustībai Par, viņa esot "pret". Pamatā – pret tiem, kuri politikā "aizsēdējušies" jau desmitgadēm ilgi – kopš tā laika, kad viņa bija pusaudze, tāpat pret valsts izzagšanu, korupciju utt.

Liekam būt. Vai nebūt?(11)

Ažiotāža ap Vienotības ilggadējās līderes, Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas atgriešanos darbā Ārlietu ministrijā raisa pārdomas par to, kādas izredzes sevi profesionāli realizēt vispār ir cilvēkiem, kuri bijuši Saeimas deputāti vai ieņēmuši kādu citu politisku amatu un to atstājuši aiz neveiksmes vēlēšanās vai amata konkursā.

Sociālais uzņēmums – starp biedrību un peļņas biznesu(1)

"Jūs būtu pārsteigti, uzzinot, cik daudz ir tādu cilvēku, kuros ir gan uzņēmēja gēns, gan sociālā labuma radīšanas, labdarības gēns. Viņi to vēlas realizēt vienā pasākumā. Lai nav jāveido daudzi uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi, ko visu kopā sarežģīti pārvaldīt," intervijā norāda Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande.

Sociālais kanibālisms(12)

Divi mūsu sabiedrībā notiekoši procesi raisa lielas bažas – tiem ir kopīgi cēloņi un arī vienādi bēdīgs var būt rezultāts.

Tikai balts vai melns?(7)

Saeimas dienaskārtībā nonākusi vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par to, lai tiktu likvidēta iespēja deputātiem atturēties balsojumos. Proti, viņi varētu tikai vai nu balsot «par», vai «pret». Vai nebalsot vispār. Bet ne atturēties.