Vienreiz tādu var noklausīties (vai rakstīto izlasīt), otrreiz – pilnībā vai daļēji piekrist, varbūt kādai tēzei oponēt, taču, ja tas vienveidīgi atkārtojas atkal un atkal, īpaši, ja vienā katlā tiek salikti gan ļoti, gan ne visai nozīmīgi argumenti, lai tik būtu pamatojums jau iepriekš veidotai pārliecībai, vienā brīdī saproti, ka šī viedokļa paušana jau robežojas ar apmātību. Un tad rezultāts ir tāds, ka attiecīgo viedokļa paudēju vairs, kā saka, neņem par pilnu, kas ir visai bēdīgi tajā ziņā, ka daudz kas no viņa paustā, iespējams, būtu noteikti jāņem vērā.
Spilgts piemērs teiktajam ir visa tā kritikas masa, kas attiecas uz Rīgas ielu un ietvju remontiem. Fakti par daudzajām pieļautajām projektēšanas aplamībām, izmantoto materiālu un darbu izpildes zemo kvalitāti ir šokējoši, nav šaubu, ka tie jāaktualizē, veidojot sabiedrības spiedienu pret darbu organizatoriem un izpildītājiem. Taču viena lieta ir kritika par konstatētām aplamībām, pavisam cita, ja šīs neizdarības vairākas reizes dienā piesauc kā pamatu personiskam naidam pret to vai citu amatpersonu – tas uzreiz atstāj iespaidu par politisku interešu klātbūtni, un tie, kuri no politikas labprāt gribētu distancēties, automātiski distancējas arī no aktualizētās problēmas, lai arī cik tā varbūt pašiem būtu aktuāla. Runājot konkrētāk – ja par katru saplaisājušu ietves seguma plātni ikreiz par vainīgo tiek definēts Nils Ušakovs, tad šāds vēstījums sasniedz nevis visu sabiedrību, bet tikai tos, kam viņš personiski netīk. Gan Ušakova vēlētāji, gan tie, kam nepatīk politika, to uztver kā nelabvēļu rīkotu kampaņu. Tātad, ja šīs ziņas par brāķi ielu remontos nebūtu politizētas, tām būtu daudz lielāka ietekme uz to, lai tādas problēmas tiktu novērstas. (Maza piebilde: ja kāds teiktajā uztvēra Ušakova aizstāvību, varu droši apliecināt, ka te nekā tāda nav. Izlasiet teikto vēlreiz un pacentieties iedziļināties būtībā. Ja spējat.)
Tāpat svarīgi apzināties, ko spējam panākt ar savu kritiku un ko ne. Šobrīd pie varas esošajiem ir gana liels vēlētāju atbalsts, un naivi domāt, ka ar personiskiem "uzbraucieniem" mēram tas mazināsies. Kaut vai tāpēc vien, ka viņa kritiķi un atbalstītāji komunicē dažādās informatīvajās telpās. Tajā pašā laikā skaidrs, ka jau pieminēto ielu remontu problēmas skar visus pilsētniekus, un, ja šī tēma netiek politizēta, to par vērā ņemamu var uztvert arī Ušakova vēlētāji, paši sākot uzstājīgāk prasīt, lai daudzās nejēdzības tiktu novērstas.
nu protams
jo vairāk tāpēc