Fragments no intervijas:
Pirms kāda laika paziņojāt, ka Saskaņai vairs nav aktuāls līgums ar Krievijā valdošo partiju. Pārsteidza ne tik daudz pats fakts kā tas, ka no bijušo partneru puses nekāda reakcija nesekoja, kas būtu bijis loģiski šādā gadījumā. Saskaņojāt, ka pārraujat saites, lai labāk izskatītos Eiropā un varētu nokļūt valdībā?
Tas nav vienā dienā pieņemts lēmums. Kopš 2015. gada Saskaņa ir asociētais biedrs Eiropas Sociālistiskajā partijā (PES), un plānots, ka nākamgad iestāšanās process tiks pabeigts pilnībā. Plus mēs zinām, kas notiek attiecībās starp Rietumiem un Krieviju un kā tas ietekmē ekonomiku. Šajā situācijā esam konstatējuši faktu, informējot par to arī mūsu kolēģus, ka šis līgums vairs nav aktuāls. Bija pilnīgi cita situācija pirms 2014. gada, kad bija absolūti skaidrs, ka sadarbība ir ļoti veiksmīgs instruments, to mēs neesam slēpuši, par iespējām šo instrumentu izmantot esam cīnījušies līdz pēdējam.
Kāds konkrēti labums bija no tā?
Jā, tīri ekonomiski bija absolūti taustāms labums – tie paši slavenie Rižskije dvoriki, tūristi, investīcijas... Viss attīstījās. Bet iestājās 2014. gads ar Rietumu un Krievijas attiecību saasināšanos.
Bet paralēli tam ir pārliecībā balstīta izvēle, ka iesim kopā ar kolēģiem no citām valstīm – Eiropas sociāldemokrātiem. Līdz ar to līdz 2014. gadam bija viena attīstības trajektorija, tagad – cita.
Kādas palika attiecības ar kādreizējo partneri Krievijā?
Mums ir pārliecība, ka Latvijai un arī Eiropai kopumā ir izdevīgas labas attiecības ar Krieviju. Mēs ar šo pārliecību strādāsim ar mūsu kolēģiem, draugiem PES.
Saskaņas biedri vispār ir sociāldemokrātiski noskaņoti? Jūs pārstāvat tā saukto krievvalodīgo elektorātu, bet tas nav viendabīgs.
Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko joprojām mēdz pieļaut gan mediji, gan eksperti, lai arī, piemēram, Rīgā jau esam kļuvuši par populārāko partiju starp latviešiem. Pirmoreiz kopš 2013. gada, bet toreiz tā starpība starp mums un otro vietu ieņēmušajiem nacionāļiem bija daži punkti. Kā rāda aptauja, augusta beigās starp rīdziniekiem latviešiem par mums balsotu 20%, bet par partiju, kas otrajā vietā, – 12%. Starp mūsu vēlētājiem Rīgā latviešu īpatsvars ir tuvu 40 procentiem. Turklāt vēlēšanās pirmo reizi vēsturē uzvarējām Vecāķos. Absolūtā izteiksmē pirmā vieta! Mums absolūtā izteiksmē ir uzlabojies rezultāts arī tādā iecirknī kā Teika.
Tradicionāli latviskās apkaimēs?
Tas ir netiešs, tomēr ļoti saprotams apliecinājums, ka cilvēki vismaz pašvaldību līmenī, neskatoties uz dzimto valodu, ir gatavi balsot par Saskaņu. Var patikt Ušakovs vai nepatikt, bet pēc Rīgā īstenotās politikas mēs esam izteikti sociāldemokrātiska partija. Cits jautājums, ka šajās vēlēšanās sanāca tā, ka no kreisajiem mēs bijām vislabējākie – visi pārējie savos solījumos aizgāja tik trakā populismā... Bet tas nav jautājums par vērtībām, tas jau bija jautājums par tehnoloģijām uz vēlēšanām.
Jūsu partijas biedrs pēc vēlēšanām kļuva par Daugavpils mēru, bet ātri zaudēja savu amatu. Kā to vērtējat partijā?
Bēdīgi. Tas, kas pašreiz notiek Daugavpilī, tas vienkārši ir ārprāts! Tā ir otra lielākā pilsēta valstī.
Kas tad tur tāds notiek?
Daugavpils pašvaldības darbs vienkārši ir paralizēts. Koalīcija nav rīcībspējīga. Mazākā partija ieņem absolūti visus amatus – i mēra, i visu vicemēru, i komiteju vadītāju. Lāčplēša partija apzināti nepieņem nevienu vietu. Pilsēta nefunkcionē. Un vēl. Esmu cilvēks, kuru Valsts valodas centrs (VVC) daudzas reizes ir sodījis, bet es uzskatu – ja tu esi mērs pilsētā, kurā 85% iedzīvotāju ir krieviski runājoši, tev kā mēram ir jāspēj runāt perfektā latviešu valodā. Kā tu savādāk aizstāvēsi to cilvēku intereses, kuri varbūt nerunā latviski? Man ir ļoti daudz pretenziju pret VVC, tā politiku un to, ka ar savām prasībām tracina cilvēkus, bet nesaprotu, kā viņi pieļauj, ka par mēru ir cilvēks, kurš nezina latviešu valodu?! Tā ir divkosība – Rīgas mēram uzlika 50 eiro sodu par to, ka trīs teikumus pateica krieviski, bet Daugavpilī... Viņš tak ir mūsējais, no ZZS, tas, kurš Saskaņu nometa, – tātad var vispār valsts valodu nezināt?! Krieviski viņš arī runā, kā runā, bet latviešu valodas zināšanu viņam vienkārši nav. Un nekas, visi ir absolūti apmierināti, toties mūsējais.
Nupat bija mītiņš pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Pret izglītību latviešu valodā gan iestājās pārsvarā pensionāri, tomēr šis jautājums ir aktuāls arī Rīgas skolēniem. Kāda ir jūsu attieksme?
Tas, kas notiek ar izglītību, ir liela krāpniecība. Ko, piemēram, saka tie, kas grib īstenot šo reformu? Būšot vienota nācija, latviešu valodas pozīciju stiprināšana. Ļoti smuki vārdi, kas vislielākajā mērā droši vien atbilst simtgades kontekstam. Bet viņi melo. Jo stāsts ir par minoritāšu vidusskolām, kur mācībām atbilstoši likumam ir jābūt 60% latviešu valodā. Rīgā šis rādītājs vidēji jau ir krietni augstāks. Tas nozīmē, ka visa tā skaļā skolu latviskošanas reforma, kuru Šadurskis kopā ar Nacionālo apvienību cenšas pārdot pirms vēlēšanām, nozīmēs vien to, ka atsevišķām skolām, piemēram, Bolderājā, vajadzēs atrast iespējas pasniegt vēl arī bioloģiju latviski. Cik lielā mērā tieši tas nodrošinās vienotas nācijas izveidošanu un latviešu valodas stiprināšanu, es nezinu. Manuprāt, tas nekādā veidā viens ar otru nav saistīts, izņemot to, ka tā būs papildu slodze skolām, kam jau tagad ir problēmas ar skolotāju trūkumu.
Rīga būs draudzīga riteņbraucējiem?
Nē, tas nav pareizi. Rīgai ir jābūt draudzīgai rīdziniekiem, kas pārvietojas gan kājām, gan ar riteni, gan sabiedrisko transportu, gan automašīnu. Rīgai ir jābūt vienādi draudzīgai pret visām kategorijām. Mēs nevaram atļauties, ka visi dara pāri velosipēdistiem, bet nedrīkst iet arī citā galējībā, ka cilvēks sevi uzskata pārāku par citiem, ja viņam ir velosipēds un tviteris. Meklēsim risinājumus, lai visi justos vienādi droši un apmierināti, cik nu tas iespējams, protams.
Visu sarunu ar Nilu Ušakovu lasiet pirmdienas, 30.oktobra, laikrakstā Diena!
Šai te
:)
mierīgs jautājums