Latviešu talantīgie mākslinieki ir augsti novērtēti uz pasaules lielākajām skatuvēm un vienmēr tiek gaidīti arī mūsu koncertzālēs – Romānam Meļņikam saka režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars
"Ja man būtu jāsāk viss no gala, es neko nemainītu. Neko nenožēloju," intervijā Romānam Meļņikam uzsvēra premjers Māris Kučinskis, kura pārstāvētais politiskais spēks ZZS 13. Saeimas vēlēšanās uzskatāms par vienu no lielākajiem zaudētājiem.
Politiskās izrādes, ko sauc par 13. Saeimu, otrais cēliens ir sācies. Aktieri ir uz skatuves, nu tiem jāsāk domāt, kā visu acu priekšā sastiķēt valdību. Jau dzird, ka tas būšot grūti.
Pirms vēlēšanām mēdz teikt, ka valsts vadības groži jeb stūre jāiedod īstajās rokās. Parasti ar to gan ir vislielākās problēmas – ej nu uzmini, kuras ir tās īstās rokas, kuras nav, jo īpaši ņemot vērā, cik skaisti katrs par sevi runā, cik daudz jauku solījumu dzirdēts un... cik reižu, tam visam noticot, jau teju teju ir iebraukts grāvī.
"Tiem, kas nāks pie varas, jāsaprot, ka tas, cik valsts maksā par medicīnas pakalpojumiem, ir neadekvāti reālajām izmaksām." Par valsts līdzfinansēto un pilnībā privāto medicīnu, cilvēku attieksmi pret ārstēšanos un samaksu par to, kā arī barjerām medicīnas tūrismam Romāns Meļņiks sarunājas ar Orto klīnikas traumatologu ortopēdu Andreju Peredistiju.
Politikas profesionāļi aizvien biežāk izsakās par ārkārtas vēlēšanu iespējamību jau visai drīz pēc nedēļas nogalē gaidāmajām kārtējām vēlēšanām. Jo ir bažas, vai Saeimā ievēlētie spēs saprasties, izveidot valdību. Un pamats tam šķietami ir, ja ņem vērā gan daudzo socioloģisko aptauju datus, kas rāda, ka Saeimā varētu iekļūt daudzas partijas ar mazu pārstāvniecību, gan arī to, cik centīgi dažādi politiskie spēki visu priekšvēlēšanu periodu pūlējušies cits citu apkarot. Protams, visādi brīnumi redzēti, arī tas, ka tie, kuri tikko izkāvušies, steidz mesties viens otra apkampienos, taču gadījumos, kad to kaušļu daudz, šādu brīnumaino pārvērtību iespējamība ir attiecīgi minimāla.
"Patiesi demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības publiski paust savu viedokli tiktāl, ciktāl tas neaizskar kāda cilvēka cieņu. Tagad redzam, ka kristiešiem grib liegt publiski paust savu viedokli. Pēdējā laikā ne vienu vien reizi arī sociālajos tīklos izskanējis – kā es uzdrošinos tikties un runāt ar partijām. Es Twitter sarakstē šādu attieksmi raksturoju kā totalitārisma vēsmas, mēģinājumu aizbāzt muti pusotram miljonam ticīgo," intervijā Romānam Meļņikam pauž Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
"Mums ir ziņas, ka ir personas, kuras joprojām mēģina šo procesu ietekmēt, lai panāktu ABLV bankas piespiedu likvidāciju. Mēs obligāti nesakām, ka tas būtu ar augstākām valsts amatpersonām saskaņots, bet to arī neizslēdzam," intervijā Romānam Meļņikam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kura advokātu birojs kā ABLV bankas akcionāru pārstāvis izsludinājis 1 miljona eiro atlīdzību tiem, kas piegādās būtisku un noderīgu informāciju, kas palīdzētu apstiprināt aizdomas par centieniem panākt piespiedu likvidāciju.
Diemžēl mūsu valsts nav neatkarīga. Tikai visu laiku tēlo, ka ir neatkarīga. Bija "neatkarīga" no krieviem, nu ir "neatkarīga" no Eiropas, no Amerikas – intervijā Romānam Meļņikam saka uzņēmējs, AS Grindeks padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Kirovs Lipmans.
Esam liecinieki tam, kā dzimst jauna tradīcija komunikācijā starp politiķiem un vēlētājiem – agrāk priekšvēlēšanu debates rīkoja tikai atsevišķi mediji, bet šogad – un, domājams, tā būs arī visās nākamajās vēlēšanās – visi, kam ir kāda īpaša motivācija to darīt.
Ar Tomu Kreicbergu – finanšu nozares speciālistu un rakstnieku, kas savu karjeru sācis Volstrītā – divās lielās investīciju bankās Ņujorkas reģionā, bet kopš 2011. gada dzīvo un strādā Latvijā un pašreiz, būdams licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors, cīnās par modernu, zemu izmaksu 2. pensiju līmeņa tirgu – sarunājas Romāns Meļņiks.
"Cilvēki nesaprot, ka bez maksas ir tikai, vienkārši sakot, transports, kas viņus nogādā pie mums, turklāt arī tikai tad, ja izsaukums bijis pamatots. Tiklīdz cilvēks pārkāpj slimnīcas slieksni, tā spēkā ir Ministru kabineta noteikumos noteiktā norēķinu kārtība – uz personu attiecas pacientu iemaksas, ja vien tā nav piederīga kādai no iemaksām atbrīvoto grupām," intervijā uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Nebiju domājis šodien rakstīt par mikrouzņēmējiem, jo par šo tēmu izteicos pirms dažām dienām, tomēr valsts pārstāvju rīcība uz to izprovocēja. Pret labticīgiem, likumpaklausīgiem cilvēkiem ļoti necienīgā veidā izprovocēja.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pavēstījusi, ka par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei lems nākamā valdība. Jo būšot beidzies vairāksolīšanas laiks, deputāti un ministri vēsu prātu varēšot izvērtēt budžeta iespējas un lemt par to, kuras iniciatīvas atbalstīt. Izklausās loģiski, ja vien...
"Mums bija ļoti, ļoti grūta cīņa kopā ar ģimenes ārstiem, mēs izcīnījām, ka ģimenes ārsti pienākas visiem. Jo bija jau paredzēts, ka arī ģimenes ārsts nepienāksies," intervijā norāda kādreizējais Latvijas Veselības aizsardzības valsts ministrs, ilggadējais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Par nodokļu reformas radītajām dramatiskajām sekām sabiedriskā labuma organizācijām, tostarp sportā, un iespējamiem šīs problēmas risinājumiem ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski sarunājas Gatis Madžiņš un Romāns Meļņiks.
Aizvadīta īpaši silta, sausa vasara. Labvēlīgie apstākļi vismaz Rīgā ir acīmredzami veicinājuši velosipēda kā ikdienas transporta līdzekļa izmantošanu. Diemžēl infrastruktūra jau kuro gadu ir palikusi... faktiski var teikt – arhaiskā līmenī.
"Mūsu biedrībā ir cilvēki, kuri ļoti mērķtiecīgi atgriezušies Latvijā, par spīti barjerām, nevis tāpēc, ka viņiem būtu bijis izritināts kāds sarkanais paklājs," intervijā saka biedrības Ar Pasaules pieredzi Latvijā valdes priekšsēdētāja Māra Rūse.
Valdība strādā diezgan autonomi, es esmu skaidri definējis, ka tā ir Kučinska valdība, tā nav Lemberga valdība – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Zaļo un Zemnieku savienībā ietilpstošās partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Jūsu bērns nesaprot fiziku, un viņam šajā priekšmetā ir sliktas atzīmes? Tad kāpēc jūs vēl neesat nolīguši privātskolotāju?! Šādus un līdzīgus no skolotāju mutēm nākušus izteikumus vecākiem pēdējo pārstāstījumā nācies dzirdēt vairākkārt.
Bieži pēdējā laikā gadās dzirdēt prognozes par to, ka pēc oktobrī gaidāmajām vēlēšanām ar dažu tā dēvēto latvisko partiju atbalstu pie varas varētu nākt Saskaņa. Tiek piesauktas dažādas partiju kombinācijas, taču visbiežāk - Saskaņa, KPV LV, ZZS - acīmredzot tāpēc, ka tās šobrīd populārākās. Par to, kāds ir šo prognožu cēlonis un mērķis, varam izvirzīt vairākas versijas.
"Brīžiem starp rindiņām jālasa, jāskatās, kas vienai vai otrai partijai agrāk paticis, par kādām idejām tā runājusi, tikai tad varbūt var pa īstam saprast, kas tur domāts," par partiju priekšvēlēšanu programmām intervijā Romānam Meļņikam klāsta politologs, Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ikstens, kurš atzīst - tā nav vieglākā lasāmviela, nereti pat esot sajūta, ka programmas raksta dzejnieki.
Brīvdienās starp centrālajām ziņām interneta portālos bija redzami Fiskālās disciplīnas padomes preses relīzes atstāstījumi par šīs institūcijas pirmo reizi veikto parlamenta vēlēšanām pieteikto partiju aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot politisko spēku piedāvājuma ietekmi uz valsts finansēm. Tēma neapšaubāmi aktuāla. Diemžēl vājā vieta šajā stāstā ir tā, ka vispārīgi secinājumi tika izdarīti vien no piecu politisko organizāciju dotajām atbildēm (situācijā, kad vēlēšanās startēs 16), turklāt, cik noprotams, starp aptaujā vērā ņemtajām (dažas neesot kvalificējušās, jo vēlāk iesūtītas vai ne tādā formātā, kā prasīts) ir atbildes tikai no vienas pašreizējās varas partijas. Tas nozīmē, ka faktiski šāds pētījums nav reprezentatīvs.
Apjukumu publiskajā telpā šonedēļ radīja ziņa, ka valsts budžetā var nepietikt naudas daudzās jomās solītajam algu pieaugumam, kā arī tas, ka kādam var nākties atkal "savilkt jostu", ja nu tomēr tie, kam apsolīts, ka būs vairāk, savu prasīs pārlieku uzstājīgi.
Par partiju solījumiem veselības jomas finansēšanā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības priekšsēdētāju Valdi Keri sarunājas Romāns Meļņiks,