Atsauce uz... neko

Var, protams, teikt, ka atrašanās opozīcijā nav nekāda likteņa nolemtība, pēc vēlēšanām situācija var mainīties, tomēr šajā gadījumā runa ir vairāk par atbildīguma pakāpi, priekšvēlēšanu solījumus bārstot, – tie, kas jau ir pie varas, noteikti savos piedāvājumos ir tuvāki reālajām iespējām (viņiem jebkurā brīdī var nākties taisnoties par jauno solījumu neatbilstību līdz šim veiktajam) nekā tie, kuri vēl tikai rāpjas stikla kalnā un attiecīgi var solīt saviem vēlētājiem kaut vai zvaigznes no debesīm nonest, lai tik kāds nobalso. Te gan taisnības labad jāpiebilst, ka iepriekš pieminētajos īsti nepamatotajos vispārinājumos vainojami arī mani kolēģi žurnālisti, ziņai par aptauju liekot tādus virsrakstus kā: "Aptauja: partijas apņēmīgas palielināt iekasēto nodokļu apmēru līdz 33% no IKP", kas vedina domāt, ka šāda apņemšanās attiecināma uz visām partijām vai vismaz to vairākumu vai ietekmīgāko daļu.

Saistībā ar aptauju dīvainībām nāk prātā vēl viens piemērs. Pēdējā laikā e-pastos visai regulāri saņemu aicinājumus aizpildīt kādas interneta aptauju anketas. Jāsaka, daudzos gadījumos tās ir visai korekti sagatavotas, taču ir brīži, kad, maigi sakot, mulsina. Piemēram, ja no mazpazīstama sociologu kantora uz juridiskas personas adresi (manā gadījumā – velotūrisma asociācijas e-pastu, kas sākas ar info@) pienāk jautājumi par politisko izvēli vēlēšanās. Piedodiet, tā ir haltūra vai pat parodija par socioloģiju, nevis pētījums ar skaidru respondentu atlasi! Bet kāds taču par tā veikšanu maksā un pēc tam izmanto kaut kādiem secinājumiem.

Par šādiem gadījumiem visvairāk pamats bēdāties, protams, tiem, kuri ir patiesi cienīgi saukties par sociologiem. Tāpat jau dažādi pētījumi tiek regulāri publiski apšaubīti. Bet, protams, negatīvu ietekmi izjūt arī plaša sabiedrība, kas arī augstāk aprakstītā veidā tiek "barota" ar nepatiesa satura ziņām.