Kur liela nauda, tur lielas intereses

Nedēļas sākumā Dienas pirmajā lapā bijāt izvietojis milzu reklāmu, kurā piesolījāt vienu miljonu eiro atlīdzību par būtisku un noderīgu informāciju, kas apstiprina aizdomas par centieniem panākt ABLV bankas piespiedu likvidāciju. Vai nosauktā summa par informāciju nav par lielu?

Vai nav par mazu? Lieta ir nopietna. Finanšu jomā grozās lielas naudas, līdz ar to ir lielas intereses. Mēs nolēmām, ka tā būtu minimālā summa, ar kuru vispār sākt, lai gan apliecinātu lietas nopietnību, gan tiešām ieinteresētu cilvēkus iet uz zināmu risku, atklājot viņu rīcībā esošo informāciju. Tie varētu būt kādi bijušie darbinieki, sekretāres.

Lielāki riski būtu, ja paši bankas akcionāri prasītu tiem atklāt kādus faktus. Ja to dara advokāti, tad ziņotāji var justies vairāk pasargāti.

Protams. Pirmkārt, mūs aizsargā Advokatūras likums, tā sestais pants saka, ka jebkāda šāda informācija, ko mēs saņemsim, nedrīkst būt apskatīta, izņemta, noklausīta, nedrīkst iejaukties mūsu elektroniskajās ierīcēs un, pat ja tas tiek darīts, to nevar izmantot kā pierādījumu. Advokātu birojs tātad likumiski nodrošina šīs informācijas aizsargāšanu. Papildus mēs esam veikuši arī IT tehnoloģiju uzlabošanas pasākumus. Un otra lieta – ja cilvēki baidās, viņi var tiem zināmo informāciju uzticēt saviem advokātiem, kas tad klientu uzdevumā ierastos pie mums, neatklājot pat informācijas avotu. Līdz ar to drošība ir maksimāla.

Ja piedāvājat tik lielu atlīdzību par informāciju, tātad ir ļoti liels risks par to, ka kāds var apstrīdēt pašreizējo bankas likvidācijas kārtību.

Ja pašlikvidāciju veic akcionāri, viņi ir ieinteresēti, lai viņu reputācija paliktu nevainojama, lai visi dabūtu savu naudu atpakaļ, bet, ja ir no malas ielikts menedžeris, viņš domā tikai par to, kā pašam vairāk nopelnīt.

Mums ir ziņas, ka ir personas, kuras joprojām mēģina šo procesu ietekmēt, lai panāktu piespiedu likvidāciju. Mēs obligāti nesakām, ka tas būtu ar augstākām valsts amatpersonām saskaņots, bet to arī neizslēdzam. 

Es zinu konkrētus faktus, kur kādi cilvēki meklējuši kontaktus ar amatpersonām, lai šo procesu ietekmētu.

Kas ir tie, kas ieinteresēti ABLV piespiedu likvidācijā?

Es negribu nekādas tuvākas norādes dot. Tie katrā ziņā ir cilvēki, kas ir ar šo jomu saistīti. Mēs esam pierādījumu vākšanas stadijā. Advokātu birojs var vākt pierādījumus līdzīgi kā tiesībsargājošās iestādes. Arī tiesībsargājošās iestādes, kad vāc pierādījumus, nevienam nedod nekādu informāciju par to, kādā virzienā viņi strādā.

Kas tālāk notiks ar savākto informāciju?

Mērķis ir to nodot tiesībsargājošām iestādēm. Būtībā esam vienā pusē ar valsti. Virsmērķis it kā banāls – atklāt patiesību, bet patiesība jau sevī ietver daudzus faktus, caur kuriem varam nonākt līdz konkrētām personām, kuras darbojas valsts interesēs un kuras rīkojas savtīgās interesēs. Protams, līdz ar šo bankas akcionāri arī vēlas, lai novērstu nākotnē gadījumus, kad veiksmīgs komersants ir spiests pašlikvidēties. Un šajā ziņā akcionāru viedoklis ir, ka akmens ir Latvijas valsts pusē, – mēs nevainojam sabiedrotos par viņu reakciju, jo būtībā viņi bija spiesti tā reaģēt, – tā nesakārtotība, kas bija gadiem un par ko visu laiku rakstīja, joprojām pastāvēja. Bankas darbojās tajā vidē, kāda pastāvēja. Droši vien, lai saprastu, ka jāmainās, bija jādabū, tautas valodā runājot, spēriens pa pakaļu. Tajā pašā laikā tas akcionāram nešķiet taisnīgi, ka Latvijā 15 bankas bijušas ar šāda veida pārkāpumiem, no tām pēdējo gadu laikā sodītas 13.