Velo nedraudzīgs

Šur tur uz ietvēm novilktas svītras, formāli, bet ne praktiski, nodalot gājēju un velobraucēju plūsmu, šur tur ir ar ceļazīmēm marķēti apvienotie gājēju un velosipēdistu ceļi, kas faktiski tās pašas ietves vien ir, tikai ar to atšķirību, ka gājējus papildus pabrīdina, ka tur var braukt riteņbraucēji. Ir trīs paralēlas un viena perpendikulāra iela pilsētas centrā, kur pirms vairākiem gadiem izveidotas velojoslas. Ir pašvaldības plāni par lielu naudu kaut ko vēl izbūvēt perifērijā, kas ikdienas velotransportu neietekmē, vien labumus dos brīvdienās atpūtā braucējiem, lieku reizi uzsverot šī pārvietošanās līdzekļa šķietamo sezonalitāti. Jā, un vēl ir atrunas vai nu no sērijas "viss reiz jums būs", vai ka esošās ielas nav tādas, lai to daļa būtu atvēlama riteņbraucējiem.

Tas, ko var izsecināt, vērojot lēmumu pieņēmēju attieksmi, – viņi vēl nav iemācījušies domāt stratēģiski, raudzīties kādu 15–20 gadu perspektīvā, joprojām vadās pēc pieprasījuma/piedāvājuma principa un attiecīgi vēl pārāk mazu izjūt spiedienu no riteņbraucēju puses, lai to prasības ļoti ņemtu vērā. Paši šoferi būdami, viņi nesaprot, ka ne jau autoceļu paplašināšana var atrisināt satiksmes problēmas galvaspilsētā, bet gan proaktīva rīcība, motivējot daļu autobraucēju ikdienā pārsēsties uz velosipēdu, tādējādi katram brauktuves platībā izbrīvējot aptuveni 10 kvadrātmetru.

Spilgts piemērs teiktajam ir nule rekonstruētā Brīvības iela, kur velojoslām vieta tā arī neatradās, lai arī Rīgas mērs jau pirms vairākiem gadiem publiski solīja, ka tās tur būs. Var secināt – kamēr riteņbraucēji lielā skaitā pastāvīgi nebrauks pa Brīvības ielas brauktuvi starp auto un sabiedriskā transporta joslu (kā nu būtu pareizi, lai arī īpaši nedroši) vai kamēr uz ietvēm nebūs regulāru konfliktu starp riteņbraucējiem un kājāmgājējiem, nekādas velojoslas Brīvības ielā neviens nezīmēs... Kāds teiks, ka riteņbraucēji taču var braukt vai nu pa Valdemāra un Skolas ielu vai Barona ielu? Labi, aizbrauciet pa kādu no šiem maršrutiem, piemēram, no Jaunās Ģertrūdes baznīcas līdz Dailes teātrim! Cilvēki ikdienā pārvietojas (tostarp ar divriteni) ne tikai no kādam vēlamā punkta A līdz punktam B, bet ļoti daudzos, dažādos virzienos un attālumos. Tas nozīmē, ka arī veloceļu tīklojumam vismaz centrā ir jābūt visas ielas aptverošam. Un steidzami, citādi, augot ekonomikai, tūlīt sagaidāms arī mašīnu lietošanas pieaugums un tā sekas – sastrēgumi.