Savās Piezīmju grāmatiņās Albērs Kamī raksta: "Ir gandrīz neiespējami piecas minūtes skatīties, kā pulksteņa rādītājs riņķo pa ciparnīcu, tik ļoti ilgi un kaitinoši tas ir."
Runā, ka māksla, šajā gadījumā – mūzika, kas tiek uzskatīta par vienu no mākslinieciskās izpausmes veidiem, nav nekāds sports un sacensība tajā nav vajadzīga. Jo mākslas darbiem taču jālaužas laukā ar neapturamu spēku iekšējas nepieciešamības dēļ un centieniem būt labākam par pārējiem nav vietas.
Man ir priekšlikums, ka varētu eksportēt tos apsalušos bomžus uz Vāciju, viņiem jau medicīna ir augstā līmenī. Tur no tiem varētu taisīt kiborgus, nu, policistus kiborgus…
Es sēžu dīvānā ar datoru rokās. Mati smaržīgi un lokaini, par to parūpējušās globālās popkultūras ikonas Kimas Kardašjanas stingrās putas. Kaut kur uz pleciem vēl palicis spožais konfeti.
Iespējams, parasti ap Ziemassvētkiem Latvijas populārākajā radiostacijā Latvijas Radio 2 skan grupas Apvedceļš dziesma Kamēr ar spēcīgu piedziedājumu: "Kamēr vecais tornis stāv,/kamēr vējš vēl zvanus šūpo."