Recenzijas / Diena / Recenzijas / Diena

Ideālisma spārnoti. Festivāla Rīga Jūrmala simfoniskās mūzikas koncertu recenzija © DIENA

Festivāla Rīga Jūrmala pirmajos simfoniskajos vakaros Dzintaru koncertzālē bijām saviļņojoša vēsturiska notikuma – Marisa Jansona festivāla orķestra dzimšanas – liecinieki

Viss, kas te nonāk, kļūst par artefaktu. Jaunā Rīgas teātra izrādes Krizantēmas recenzija © DIENA

Skatoties režisora Gata Šmita Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi Krizantēmas, piepeši kļūst skaidrs, ka šis viss ir ne jau par Anglijas provinci, bet par teātri. Ne jau teātri vispār, bet par šo konkrēto, kurā atrodamies

Es, pēc dabas nedzērājs. Virdžīnijas un Jāņa Lejiņu romāna Straupes pilskungi recenzija © DIENA

Lasot Virdžīnijas un Jāņa Lejiņu romānu Straupes pilskungi, apziņā veidojas ticība, ka varbūt arī mūsu līkās līnijas kādreiz brīnumaini iztaisnosies

Labi cilvēki laukos un pilsētās. Valmieras teātra izrāžu Nākošpavasar un Labie cilvēki recenzija © DIENA

Valmieras Drāmas teātra jauniestudējumos ar dažādiem panākumiem tiek parādīti atšķirīgu dzīves modeļu pretstati un izspēlētas to sadursmes

Lielais sprādziens. Spilgtāko atjaunotās koncertdzīves notikumu apskats © DIENA

Grūti izturamajā vasaras karstumā, kas licis atkāpties pat kovidam, Latvijā notiek īsts izpildītājmākslas notikumu sprādziens

Nacionālā ārprāta anatomija. Andrusa Kivirehka grāmatas Kocenieki un tāsenieces recenzija © DIENA

Andrusa Kivirehka modernā pasaka Kocenieki un tāsenieces ir satīrisks un parodējošs teksts, kurā autors nesaudzīgi ironizē par mūsdienu sabiedrību

Stāsts par aizlauztajiem spārniem. Valmieras teātra izrādes Ilgu tramvajs recenzija © DIENA

Valmieras teātrī iestudētā Tenesija Viljamsa luga Ilgu tramvajs Edmunda Freiberga režijā maksimāli cenšas ievērot tradīcijas, bet tēlu attiecībās paliek neatbildēti jautājumi

Kā roze, kā kalns. Helēnas Heinrihsones izstādes Sieviete recenzija © DIENA

Helēnas Heinrihsones jauno gleznu vēstījums ir tikpat vienkāršs kā to kompozīcija un tikpat sarežģīts kā krāsu attiecības

Vidējā Ilze. Ilzes Jansones romāna Laika rēķins recenzija © DIENA

Ilzes Jansones romānā Laika rēķins, kas veltīts trimdas rakstniecei Ilzei Šķipsnai, varone eksistē starp šo dzimteni un to, starp šo mīlestību un to, starp nāvi un vientulību.

Lai ko tas maksātu. Kristapa Ģelža izstādes Artefakti recenzija © DIENA

Katrs artefakts Kristapa Ģelža izstādē pārsteidz ar nostrādātību, izteiksmes precizitāti un rezultāta pabeigtību.

Rokas stiepiena attālumā. Alīnas Katrānes-Šilingas grāmatas Prāta vētra. Meklēt vienam otru recenzija © DIENA

Iznākusi pirmā grāmata par Prāta vētru – pamatīgs ķieģelis, kura autore Alīna Katrāne-Šilinga ir no Krievijas, tātad brīva no Latvijas preses izveidotā un katram šejienietim zināmā stāsta par grupu.

Kalnu gaismas rentgenstaros. Kristapa un Kristīnes Liepiņu grāmatas Pamirs mana sirds mīlestībā recenzija © DIENA

Kristapa un Kristīnes Liepiņu grāmata Pamirs mana sirds mīlestībā ir lasāma arī kā stāsts par cilvēka iekšējo alpīnismu.

Pa konstruktīvisma pēdām caur Ķīnu. Kriša Salmaņa izstādes Konstrukcija recenzija © DIENA

Galerijā Alma skatāmās Kriša Salmaņa izstādes Konstrukcija noskaņa ir aizdomīgi līksma un darbīga kā sporta parāde.

Lielā auss Jaungada naktī. Režisora Valtera Sīļa audioizrādes Noklausies recenzija © DIENA

Režisora Valtera Sīļa interaktīvā audioizrāde Noklausies, ko piedāvā Dirty Deal Teatro, sniedz iespēju iejusties čekas darbinieka ādā un dzirdēt to, kas nav domāts svešām ausīm.

Džeza apgāds Jersika Records pirmo reizi izdod vinila platē senākos Raimonda Paula ierakstus, par kuru esamību vēl nesen nezināja arī viņš pats.

Rakstnieces Lauras Vinogradovas garstāsts Upe noliek lasītāju – maigi, taču bez vilcināšanās – tādā upes līkumā, kur virs ūdens uzpeld viss, ko mēs negribam tajā redzēt.

Džeza mūzikas apgāds Jersika Records izdevis saksofonistu Ļuda Mockūna un Arvīda Kazlauska skaņuplati Purvs, kas ierakstīta kūdras amfiteātrī Drabiņu purvā.

Noras Ikstenas romāns Ūdens mirdzēšana ir kā baznīcas dziesma, kas atbalsojas velvju tumsā, – vārdi ir saprotami tikai pa daļai, bet melodija ir nekļūdīga.

Katra mūžā pienāk brīdis, kad nevienu lietu mēs vairs nevaram paņemt līdzi. Par šo brīdi grāmatā Lietas, kuras es neizsviedu raksta poļu autors Marčins Viha.

Pēc biezās grāmatas Lilija Dzene. Izmeklēti raksti izlasīšanas skaidrība par tās publicēšanas mērķiem un iespējamo auditoriju tomēr nerodas.

Šodien

Recenzijas