Režisora Alvja Hermaņa jaunākā izrāde Pelikāni un vīnogas Jaunajā Rīgas teātrī ir sentimentāla un skatītāja uztverei ļoti komfortabla – var drusku pasmieties, drusku pajust līdzi un drusku identificēties ar varoņiem
Skatoties režisora Valtera Sīļa Nacionālajā teātrī iestudēto izrādi Terors, nākas domāt par personību nozīmi, par kuru trūkumu varas struktūrās arvien sūkstāmies. Vai esam gatavi pieņemt individualitāti, kad beidzot to sastopam?
Režisores Ineses Mičules veidotais Raiņa lugas Jāzeps un viņa brāļi iestudējums Valmieras teātrī savā jaudā ir
saturiski un estētiski mērķtiecīgākais, kāds Latvijā redzēts
Latvijas dīvu Marinas Rebekas un Elīnas Garančas fanu kluba biedri satiekas Džuzepes Verdi Aīdas pirmizrādē Berlīnes Valsts operā Unter den Linden. Režisora Kaliksto Bjeito iestudējums ir glamūra un militārisma kolāža, kurā ir atvēlēta telpa dziedātāju pašizpausmei
Indriķa Ģelža skulptūras un ciļņi izcili ataino mūsu laikmeta drudžainību un nesaprotamību un dara to hiperelegantā formā – katrs izstādes stūris un leņķis kļūst par kopīgās vizuālās plūsmas daļu
Izstāde Vidzemes tirgū šķiet tikai čaula festivāla Survival Kit idejām, kas izpaustas ne vien eksponētajos artefaktos, bet arī bagātīgajā programmā, kura piesātināta ar pasākumiem un diskusijām par karstām un sāpīgām tēmām
Režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilma Mana
brīvība, kas no 29. septembra būs skatāma kinoteātros visā Latvijā, stāsta par Atmodas laiku un reāliem vēsturiskiem personāžiem, bet tikpat labi – par mīlestību
Latvijas Nacionālā teātra nu jau bijušais mākslinieciskais vadītājs Raiņa lugu Spēlēju, dancoju izmanto, lai pateiktu visu, ko domā gan par sabiedrību, gan politiķiem
Režisores Daces Pūces debija Rīgas Krievu teātrī ar muzikālu izrādi Robins Huds vienlaikus piedāvā daudz triku, specefektu un apzināti arhaisku estētiku
Kristīne Ulberga romānā Zem kupola ar abpusgriezīga asmens ironisko nežēlīgumu dokumentē savas un ne tikai savas paaudzes katastrofālo nespēju uz tuvību
Gerda Lapoškas debija režijā Pelēka vasara, saulaina ziema ar vieglu nostalģiju seko līdzi jauna rakstnieka tapšanas stāstam, smeļoties iedvesmu franču 60. gadu jaunā viļņa kino estētikā
Otrais latviešu mūzikas lielkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē atgādina, ka mums ir daudz labu dziesmu, kam jāskan, lai dzīvotu. Ne vien dziesmas, bet arī mēs paši
Zalcburgas festivālā skan divas Džuzepes Verdi operas, kas ir balstītas Viljama Šekspīra dramaturģijā. Savos iestudējumos režisori Kšištofs Varlikovskis un Kristofs Martālers izmanto atsauces uz kinoklasiku