Savlaicīgi konstatējot iemeslus, kas augam liek justies slikti, un tos novēršot, zaļo draugu iespējams paglābt no iznīcības. Nacionālā botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne iesaka risinājumus biežāk sastopamajām telpaugu labsajūtas problēmām.
Dzeltē lapas, uz tām parādās brūni plankumi
Visticamāk, augs ir vai nu iekaltēts, vai pārlaistīts. Daži augi, piemēram, fikusi, citrusi u. c., šādi reaģē, ja tiem ziemas sezonā ir par maz gaismas. Taču šādai parādībai var būt ļoti daudz iemeslu, un, kas tieši vainojams lapu dzeltēšanā, jāvērtē auga saimniekam pašam. Ja augam trūkst gaismas, tas jāpārvieto uz maksimāli gaišu vietu. Jāatceras – ziemas sezonā telpaugi jāmēslo daudz retāk un ar mazāku mēslojuma daudzumu, lai nestimulētu jaunu lapu un dzinumu intensīvu augšanu, jo nepietiekama apgaismojuma dēļ tās augs bālas, dzeltenīgas, izstīdzējušas. Intensīvi mēslot atsāk februāra beigās, martā. Nīkulīgās lapas un vārgos dzinumus tad var arī apgriezt, lai vainags veidojas veselīgs un simetrisks. Visi augi jātīra, lai uz tiem nekrājas putekļi, kas traucē gaismas piekļuvi un gāzu apmaiņu lapās, lielāko daļu augu vajag arī laiku pa laikam rasināt, arī pūkainos.
Lapas sačervelējas, augs izskatās apvītis
Kad augs ir pārlaistīts, tas, gluži tāpat kā iekaltēts, izskatās apvītis, lapas brūnē un nokrīt. Saimnieks domā, ka augs cieš no sausuma, un laista vēl intensīvāk. Rezultātā nopūst saknes un lolojums aiziet bojā. Kafijas kociņš mīl siltumu un mitrumu, taču tā vietā, lai pārmērīgi mērcētu tā «kājas» ūdenī, jāparūpējas, lai telpā būtu pietiekami mitrs gaiss. Laistiet, kad augsne ir tikko izžuvusi, bet regulāri apsmidziniet auga lapas ar pulverizatoru, izmantojot lietus ūdeni vai vismaz 24 stundas nostādinātu krāna ūdeni istabas temperatūrā. Labāk to stādīt māla, nevis plastmasas podā, jo no māla poda mitrums izdalās vienmērīgi, bet plastmasas pods veicina tā uzkrāšanos, it sevišķi, ja tas proporcionāli ir liels, salīdzinot ar pašu augu.
Mirtēm, citrusiem bez iemesla nobirst lapas
Lapkritis liecina – augam ir nopietni "iebildumi" pret esošajiem apstākļiem. Galveni iemesli visbiežāk ir pārlaistīšana vai iekaltēšana. Citrusi un mirtes ir ne tikai jālaista, laistīšanu nodrošinot tad, kad augsnes virskārta aptuveni centimetra biezumā ir sausa, bet regulāri jārasina arī to lapas. Lai izvairītos no pārlaistīšanas, visprātīgāk ir ūdeni liet uz poda paliktņa un ļaut, lai augs uzsūc, cik tam nepieciešams. Iespējams, kādā brīdī augam ir bijis par karstu, bet mitruma pietrūcis. Varbūt arī gaisa temperatūra pēkšņi nokritusies ļoti zemu? Piemēram, vēdinot vai novietojot podiņu ļoti tuvu stiklam, bet no apakšas nāk karstums, ko rada centrālapkure? Ja augs pārlaistīts, to var pārstādīt jaunā substrātā, nodrošināt mērenu mitruma režīmu. Ja telpā gaiss ir ļoti sauss, blakus augiem var novietot dekratīvus traukus ar ūdeni – iztvaikojot tas mitrinās gaisu. Gan mirtes, gan citrusi jāapgriež – nobirušajiem var griezt nost pat pusi. Tas veicinās jaunu dzinumu veidošanos, ja augā vēl mīt dzīvība. Podiņš jātur gaišā vietā, un mēslošana mēreni jāatsāk tad, kad parādās jaunie dzinumi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 6. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!