Jebkuru koksni vai augu materiālu sadedzinot, iegūst pelnus, kurus ir vērts uzkrāt un izmantot dārzkopībā. Dārzkopībā parasti izmanto vērtīgo lapu koku pelnus, kuri vidēji satur 2–7,3% fosfora un 6,9–13,3% kālija, skaidro agronoms Māris Narvils. Īpaši vērtīgi ir bērza koksnes pelni, jo satur līdz 7% fosfora, 20% kālija un 37% kalcija. Pelni, kas iegūti no skuju kokiem, sadegušo sveķu dēļ nav tik labs mēslojums. Arī satrupējušas koksnes pelni būs mazvērtīgāki. Atdzisušus pelnus uzglabā plastmasas maisos sausumā un vēsumā. Jāatceras – dārzkopībā nedrīkst izmantot pelnus, kas iegūti no dedzinātām riepām, PET plastmasas pudelēm, visa veida polimēru materiāliem, kā arī visa, kas ir ķīmiski sintezēts.
Tādiem kaitēkļiem kā burkānu, kāpostu un sīpolu muša to lidošanas laikā (parasti maijā) augus apkaisa ar pelniem. Pēc lietus darbība būs jāatkārto. Tāpat rīkojas zemeņu stādījumos pret ziedu smecernieku.
Krūmiem mazāk metīsies laputis, ja pelnus izkliedēs zem krūmiem, apdobes zonā.
Lai mazinātu miltrasas izplatību, upeņu un ērkšķogu krūmiem pavasarī uzsijā 10– 15 g pelnu uz krūmu. Pret miltrasu veģetācijas periodā augus dārzā var apstrādāt divas reizes mēnesī ar pelnu šķīdumu – 300 g pelnu uz litru karsta ūdens, samaisa un ļauj 48 stundas ievilkties. Šķīdumu izkāš, un var apsmidzināt augus.
Siltumnīcās gurķiem, paprikai pēc ziedēšanas sākšanās, veidojoties augļiem, ik pēc 10 dienām uz kvadrātmetru iestrādā glāzi pelnu.
Tādiem dārzeņiem kā sarkanās bietes, rāceņi atkarībā no augsnes skābuma pH iestrādā 100–200 gramu uz kvadrātmetru.
Stādot vagā kartupeļus, uz vienu augu izkaisa sauju pelnu, bet, kopjot kartupeļu vagas, pirms pirmās vagošanas uz vienu kartupeļu ceru izkliedē 6–12 gramu pelnu. Savukārt līdz ar pēdējo vagošanu pirms kartupeļu ziedēšanas iestrādā vēl 50 gramu uz kvadrātmetru