Kukaiņu sugu ir daudz – krietni vairāk, nekā mēs redzam savos dārziņos, tur pamanām lielākos, košākos vai briesmīgākos kaitēkļus. Kukaiņiem dārzā ir jābūt, tāpat kā daudzām citām dzīvām radībām, katram ir savas funkcijas un noteikti apstākļi, kādos viena vai otra suga savairojas. Pēdējā laikā ziemas kļūst arvien siltākas, un šķiet, ka arī kaitēkļu kļūst vairāk. Vai tā ir, skaidro Latvijas Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs.
Citur ir, citur nav
"Man pašam dārzs ir Carnikavā, un šajā apkārtnē dzīvo daudz zemesvēžu. Latgalē, Vidzemes vidienē tos varbūt tikpat kā nepazīst – kukaiņu izplatība visā Latvijā nav vienāda, atsevišķos reģionos dažas sugas novērojamas minimāli, turpretī citur to ir daudz. Tas atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem," skaidro entomologs. Zemesvēži dzīvo augsnē un veido ejas, tie barojas ar dažādām augu saknītēm – spējīgi mazus burkāniņus pilnībā nograuzt. "Daudzreiz cilvēki uzskata, ka kurmji apēd viņu sakņaugus, taču tas nav tiesa. Kurmji ir plēsēji un barojas ar kukaiņiem un tamlīdzīgiem radījumiem, tajā skaitā zemesvēžiem. Nepatīkamākais, ko kurmis var dārzā izdarīt, ir izrakt jūsu stādītos augus un tie nokalst, bet savā ēdienkartē dzīvnieks jūsu veltes netaisās iekļaut," ir pārliecināts Savenkovs.
Izplatītākie kaitēkļi
Viens no izplatītākajiem kaitniekiem dārzos ir tauriņš – kāpostu baltenis. Tā kāpuri ēd kāpostus un citus krustziežu dzimtas augus, arī kreses un rezēdas. Tauriņu mātītes uz kāpostu u. c. augu lapu apakšām sadēj oliņas, no kurām dažu dienu laikā izšķiļas kāpuri. Ja manāt dārzā lidināmies baltus tauriņus, pārbaudiet, vai uz dārzeņu lapu apakšām nav izdētas olas – tās ir koši oranžas un viegli pamanāmas. Vienā dējumā ir līdz 50 oliņām, un sezonas laikā kāpostu baltenis pagādā divas pēcnācēju paaudzes. Oliņas var vienkārši nolasīt, ja savlaicīgi pamanītas. Ar kāpuriem jau būs grūtāk, jo tie ir aktīvi un izsalkuši un ražu nokops strauji.
Lieli kaitnieki dārzos ir arī laputis – tās izsūc no augiem sulu un tie kalst. Laputis izdala lipīgu vielu un pieķeras augiem, tās ir lielās grupās un viegli pamanāmas.
Kā nākamo no izplatītākajiem kaitniekiem Dabas muzeja speciālists min tīklkodes. "Ir ievu tīklkodes, kas grauž tikai ievu lapas, ir ābeļu tīklkodes un tādas, kas ēd dažādu koku lapas. Tās savvaļā dzīvo pīlādžos, bet dārzos mēdz uzklupt visiem augļu kokiem. Tīklkodes koku zaros satin tīklu mudžekļus, kas ir pilni ar kāpuriem, kuri savukārt noēd koku lapas. Tās masveidā savairojas aptuveni reizi 11 gados," stāsts entomologs.
Un piebilst, ka ir pret kaitēkļu apkarošanu ar ķīmijas palīdzību. Mazdārziņu īpašniekiem viņš iesaka bruņoties ar pacietību un izmantot bioloģiskus līdzekļus cīņā ar kaitēkļiem, jo intensīva ķīmijas lietošana (šobrīd Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapa vēsta, ka lietošanai mazdārziņos pieejami 25 preparāti) ne tikai nogalina kaitēkļus, bet iznīcina arī kukaiņus un sīkos dzīvniekus, kas dārzos ir vajadzīgi. Dabā viss notiek cikliski un likumsakarīgi – kad ir kaitēkļi, savairojas arī kukaiņi, kas tos apēd.
Krupji, putni un mārītes
* Ar laputīm visefektīvāk cīnās mārītes. Tās var uzmanīgi salasīt un palaist dārzā, bet atbilstošos apstākļos mārītes savairojas arī pašas.
* Tīklkodes apkaro jātnieciņi un zeltacis. Kad tīklkožu daudz, pieaug arī iepriekš minēto kukaiņu poulācija.
* Krupis trīs mēnešu laikā spēj apēst vairāk nekā 10 000 kaitēkļu. Ēdienu ziņā tas nav izvēlīgs. Krupim iet pie sirds visdažādākie kukaiņi, tārpi, kāpuri un kailgliemeži.
* Vienas vasaras pēcpusdienas laikā paceplīši, zīlītes un tamlīdzīgi putni saviem mazuļiem izbaro 500 kukaiņu un kāpuru. Pieviliniet dārzam putnus, izvietojot būrīšus.
* Bites, kamenes, mušas un daudzi plēvspārņi nepieciešami, lai apputeksnētu augus. To dara arī krāsainie tauriņi. Lai pievilinātu šos kukaiņus, stādiet košas un smaržīgas puķes.
* Ir vairāki augi, kas palīdz ierobežot kaitēkļu izplatību dārzā. Stādiet augus, kas kaitēkļiem nepatīk, blakus augiem, kuriem nepieciešama aizsardzība. Piemēram, nematodes, kas bojā daudzu augu saknes un tos novājina, met līkumu ap samtenēm.